Ne vienmēr dabas dotās rokas un galva ir pazīme, ka var visu

Ne vienmēr dabas dotās rokas un galva ir pazīme, ka var visu

Viens no galvenajiem problēmu cēloņiem ir tas, ka pie pirts izbūves ķeras nespeciālists. Arī elektrību ievilkt labāk uzticēt nevis zobārstam, bet elektriķim. Ne vienmēr dabas dotās rokas un galva ir pazīme, ka pats var paveikt visu. Arī profesionālam būvniekam ne vienmēr ir priekšstats, kā pirts jābūvē. Sadzīvē liela daļa nelaimju sākas ar vārdiem – “skaties kā es māku” vai “paturi manu aliņu”, tad pirts būvniecībā – “… bet manam draugam tā ir” vai “man viens meistars teica.”

Pats vienkāršākais — sameklēt kaut vai tos pašus boļševiku laika GOST, neviens vēl neko jaunāku nav izdomājis, un pamatbūtībā nekas nav mainījies. Joprojām tiek izmantoti 1963. gada standarti, ir klāt nākušas Eiropas Savienības prasības (tās gan attiecībā pret konstrukcijām ir pat «bargākas» — tikai, vai tas ir ceļš uz jūsu pirts ilgmūžību?). Tās ir prasības ventilācijai, grīdas konstrukcijai, ugunsdrošībai, un, ja tās ievēro, pirti izbūvējot, respektējot standartus, pirts funkcionēs gadiem ilgi. Jāņem vērā, ka pirts ir visnotaļ agresīva vide, tādēļ sīkumu nav.

Būtiski ir, kādās telpās pirts tiek izbūvēta. Ja šī telpa ir ar palielinātu mitrumu, tātad jādomā par papildu hidroizolāciju un papildu ventilāciju starp esošo konstrukciju un sienām. Koks ir koks — var būvēt ar normālu, pareizi žāvētu koku, kas pēc žāvēšanas vēl apstrādāts ar speciāliem līdzekļiem, bet arī tas neizturēs nepareizu ekspluatācijas režīmu. Ja ir normāla tvaika izolācija un, pats svarīgākais - ventilācija, tad nu nekāds pelējums neparādīsies un pūšana nesāksies.

Diemžēl prakse rāda, ka par to netiek domāts. Pirtis mēdz izbūvēt pagrabos, kur sienas vienmēr ir mitras, tajās jau ir sēnīte, un pēc pusgada tā jau pārgājusi uz pirts konstrukcijām. Ko var gribēt no regulāri appludināta pagraba. Par mitrumu jādomā arī būvniecības laikā, ja turpinās betonēšanas darbi, koksne šo paaugstināto mitrumu uzsūks, un konstrukcijām tas būs beigu sākums. Kokmateriāls paaugstinātajā mitrumā piebriest, un, kad sāk atkal žūt, rodas neatgriezeniski procesi.

Tādēļ praksē pieņemts, ka tiek sagatavots darbu veikšanas plāns, kurā paredz, kādi darbi kādā secībā tiks veikti un kādas prasības jāievēro. Piemēram, neviens būvniecības speciālists mitros darbus nerekomendēs veikt ziemā. Bet dzīvē jau notiek dīvainas lietas.

Būtu jāņem vērā, ka kokmateriāls jāiestrādā pēdējais. Nevar to iebūvēt un vēl pēc tam veikt kādus betona darbus, kā arī veikt kādus apdares, slīpēšanas darbus nozīmē, ka koks uzsūks visus netīrumus un putekļus.

Koka režģis uz pirts grīdas

Pirtī bieži tiek izmantots īpašs grīdas režģis, kas izgatavots no koka. Tomēr, kādam nolūkam tas paredzēts, patiesībā, zina ne katrs. Šoreiz atklāšu, kādam nolūkam bija paredzēti grīdas režģi.

Pirti latvieši izmantojuši jau izsenis. Senāk un ne tik sen cilvēki vēl nezināja vai arī negribēja zināt, ka pamatu iebūve jebkurai ēkai jāveic zem augsnes sasalšanas dziļuma, un tas bija dabiski un pašsaprotami, ka visas grīdas bija aukstas. Tajā laikā radās tradīcija novietot uz grīdas koka režģi. Laika gaitā būvnieku pieredze vairojās un koka režģus izmantoja tikai pirtī. Šāds režģis spēj ne tikai pasargāt kājas no saskares ar auksto grīdu, bet arī novērst slīdēšanu un kritienus uz slapjās grīdas.

Ar zinātnes attīstību veselības un medicīnas jomā, kļuva zināms, ka pirts grīda ir lieliska vieta, lai attīstītos dažnedažādi slimību izraisoši mikroorganismi. Uz nekoptas grīdas var viegli uzņemt dažādas sēnīšu slimības. Tajā pašā laikā pilnīgi attīrīt grīdu ir gandrīz neiespējami, bet režģi var vienkāršāk noņemt un apstrādāt, izmantojot antiseptiskas līdzekļus, kā arī tos var atstāt saulē nožūt vai biežāk nomainīt pret jauniem.

Kur pirtī izmanto koka grīdas režģi?

To izmanto, kur vien iespējams, kur cilvēki uzturas basām kājām. Lielisks variants, protams, ir atsevišķas pirts čības, bet ne visur tās pieejamas. Šie koka režģi noteikti kārtīgi jāžāvē pēc katras pirts dienas. Turklāt tos nepieciešams ne tikai pamatīgi nožāvēt, bet arī apstrādāt ar antiseptiku. Nepieciešams izveidot atbilstoši izgatavotu un koptu režģi arī mazgāšanās telpā, kur tas novērš slīdēšanas rezultātā gūtas traumas, un, otrkārt, tas aizsargā no sēnīšu infekcijām.

Īpaša uzmanība jāpievērš tā tīrībai un drošībai. Neaizmirstiet apstrādāt un pilnībā izžāvēt grīdas režģi, jo no tā tīrības ir atkarīga jūsu veselība. Ilgstoši mitrumā atradies koks ir ļoti slidens un bagāts ar mikroorganismiem.

Kas galvenokārt jāņem vērā izvēloties koka režģu grīdu?

Pirmkārt, ir jāpārliecinās, ka koksne ir augstas kvalitātes, un ka tā var izturēt arī brangāka cilvēka svaru. Tāpat ir nepieciešams zināt, vai režģis apstrādāts ar videi un cilvēka organismam īpaši draudzīgu antiseptiķi. Pēc tam rūpīgi izvērtē visu režģa konstrukciju. Atstarpes starp tā latām nedrīkst būt vairāk par trim centimetriem (ideālā variantā 2,5 cm). Arī attālums no grīdas pamatseguma līdzīgs, tas nepieciešams, lai kāja nevarēja paslīdēt zem režģa. Šķērsvirziena konstrukcijas latas jāstiprina pie pašas malas, lai uzkāpjot uz tās, režģis nepaceltos.

Skaidrs ir viens - katrai konstrukcijai un materiālam ir savas pozitīvās un arī negatīvās iezīmes. Koka režģa cilāšanas, žāvēšanas, regulārās antiseptēšanas, ilgtspējas neesamības un sava lielā slinkuma dēļ, es izvēlos apsildāmu neslīdošu flīžu grīdu.

Lai stabila grīda un viegls gars!

Hidroizolācija pirtī

Latviešu pirts izceļas ar ne pārāk augstu temperatūru - no 50 līdz 90 grādiem, bet pats galvenais, ar ievērojamu gaisa mitrumu. Der atcerēties, ka mitrumam ir kaitīga ietekme, jo īpaši uz koka konstrukcijām un apdari. Piemēram, sēnītes un pelējums, kas ir ļoti kaitīgi veselībai. Lai pasargātu sevi un pirti, un veselību tiem, kas tajā pērsies, ir jāveic pirts telpu un atsevišķu konstrukciju hidroizolācija.

Pirts būvniecība sevī ietver kvalitatīvu un tehniski pareizi iestrādātu hidroizolāciju, jo pērtuvē neizbēgama ir krasa temperatūras maiņa mitrā vidē, kā rezultātā kondensāts veidojas uz visām virsmām pirts telpās. Pareizi veikta virsmu un konstrukciju hidroizolācija aizsargās arī siltumizolācijas materiālus, kas bieži absorbē un uzkrāj mitrumu, tādā veidā zaudējot savu kvalitāti. Tādēļ uzticama un droša hidroizolācija pirtī ir ķīla, ka drīz vien nebūs nepieciešams sarežģīts un dārgs remonts.

Pirts hidroizolācija ietver sevī virkni veicamo darbu. Pirmais solis ir piemērotas hidroizolācijas izvēle, ko ieteicams uzticēt speciālistam. Ēkas pamatu hidroizolācijai izmanto „krāsošanu” vai aplīmēšanu. Krāsošanas metode ir, kad iekšējās un ārējās pamatu virsmas noklāj ar asfalta vai bituma mastiku. Tāpat ir iespējams izmantot izolācijas materiālus uz kaučuka vai polimēru bāzes vai arī obstrukcijas ekrānus. Līmējot hidroizolāciju, izmanto ruļļveida materiālu, kas ar mastiku tiek pielīmēts pamatiem un cokolam no ārpuses. Pirms aplīmēšanas virsmai jābūt izlīdzinātai un tīrai.

Pamatu hidroizolācija pasargā pirts telpas no mitruma iedarbības, gan iekšpusē, gan ārpusē. Tomēr pirts ēkas aizsardzība pret mitruma ietekmi ar šo posmu nav pabeigta. Vienlīdz svarīgi ir veikt kvalitatīvu iekštelpu hidroizolāciju.

Hidroizolācija sienām, griestiem un grīdām (mūra ēkās) veicama ar "auksto" metodi, kuras pamatā – mastikas uz asfalta bāzes, kas kā pildvielu satur vismaz 15% portlandcementa. Grīdas hidroizolācijas segumiem izmanto polimēra audumu vai speciāli apstrādātu ruberoīdu, jo šādiem materiāliem nav bīstama puve. Hidroizolācijai sienām var izmantot speciālu apmetumu, krāsojumu ar polimērbitumu vai modificēto cementu, kas ir izturīgi pret augstām temperatūrām.

Pērtuvē zem grīdas seguma parasti liek hidroizolācijas kārtu, ar ko 150–200 mm augstumā nosedz arī sienu. Tiesa, šādu hidroizolācijas kārtu ierīko tad, ja veido siltinātu grīdu, starp divām betona vai cementa javas kārtām iestrādājot siltumizolācijas starpliku – cietās minerālvates plāksnes. Hidroizolāciju parasti neierīko, ja siltināšanai izmanto putupolistirolu vai tamlīdzīgus materiālus, kam pašiem jau piemīt hidroizolācijas īpašības. Betona grīda nedrīkst būt sasaistīta ar sienām, jo ēkas nevienmērīgas sēšanās gadījumā tas izraisīs plaisu rašanos. Starp grīdu un sienām ieteicams ievietot elastīgas starplikas, piemēram, cieto vai puscieto minerālvates plākšņu vai kokšķiedru plātņu atgriezumus vai citus līdzīgus materiālus.

Locītās, ieliekamo detaļu un materiālu pārklājuma vietās hidroizolācijas slāņus nepieciešams dublēt.

Svarīgs pirts hidroizolācijas elements ir šuvju apdare. Nepieciešams, lai šuves ir ūdensizturīgas. Hermetizētājiem šuvēs ir jābūt elastīgiem, lai tie neplaisātu.

Pat ideālai pirts grīdas hidroizolācijai nebūs jēgas, ja nebūs paredzēta pietiekošu ūdens novadīšana. Grīdai ir jābūt ar atbilstošu slīpumu, lai novērstu ūdens uzkrāšanos atsevišķās vietās. Tādējādi hidroizolācija nebūs kontaktā ar ūdeni. Noteces caurulei noteikti jāiztur augstas temperatūras un tai jābūt aizsargātai pret koroziju.

Ļoti svarīgs būvniecības etaps – pirts ēkas jumta konstrukcijas hidroizolācija. Tiek veikta koka konstrukcijas elementu apstrāde gan no iekšpuses, gan ārpuses. Svarīgi, lai hidroizolācijas materiāls ir ar zemu uzliesmojamību. Šādus hidroizolācijas materiālus ir viegli uzklāt ar otu vai rullīti. Ārpusē pēc hidroizolācijas uzklāšanas izmanto tradicionālos jumta materiālus atkarībā no jumta veida.

Vissvarīgākais, lai hidroizolācijas materiāli ir videi draudzīgi un neizdala kaitīgus ķīmiskos savienojumus. Šis faktors pirts būvniecībā ir īpaši svarīgs, jo pēršanās procesa laikā esam atvērti pret visu veselīgo un pozitīvo, un uzņēmīgi arī pret visādām draņķībām. 

Visbiežāk pieļautās kļūdas

Ja pirti būvē pašu spēkiem cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar būvniecību vai arī tajā ir maz pieredzes, darba procesā var tikt pieļautas dažādas kļūdas, piemēram, 

 - neiebūvēta pareiza hidroizolācija vai tvaika izolācija;

 - nepareizi apstrādāti koka konstrukciju un apdares materiāli;

 - nepareizi uzstādīta krāsns vai ventilācija (to pareizai uzstādīšanai ir jāzina aroda noslēpumi un smalkas nianses);

 - nepareizā leņķī ieklātas flīzes (to kritums ūdens notecei nepietiekams);

 - kanalizācijas cauruļu diametri ir neatbilstoši (visbiežāk tie ir par mazu);

 - kļūdaini izvēlēti lāvu augstumi (ļoti būtiska nianse) utt. 

Tāpat meistaram ir jāprot pirti pareizi izolēt, siltināt, apšūt, apstrādāt dēlīšus un lāvas. 

Pirms sāc pirts būvniecību ir nepieciešams kārtīgi izplānot tās izvietojumu un jāparūpējas, lai izmantotais materiāls, piemēram, koks nepūtu, telpās neuzkrātos mitrums un ūdens pareizi notecētu.

Ja pirts būvniecību plāno uzticēt speciālistam, tad pirms kādu izvēlies, aicinu pārliecināties par viņa kvalifikāciju un pieredzi. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par to, ka pieaicinātajam speciālistam būtu jāseko līdzi noalgoto darbinieku veikumam.

Neganti daudz smalkas aroda nianses, kuras jāņem vērā, tādēļ jau arī uzvalkus paši tomēr nešujam un zobus pašrocīgi nelabojam.

KO NEDRĪKST DARĪT

Nekādā gadījumā nedrīkst izveidot gaisa pieplūdes atveres vienā līmenī ar atplūdi vai arī griestu līmenī. Tad aukstā un karstā gaisa plūsmas nevarēs jaukties vienmērīgi, bet pati pērtuve sakarsīs ļoti lēni. Tādā pērtuvē izjutīsiet diskomfortu un būs grūti elpot.

Nedrīkst aizmirst par ventilācijas sistēmas apkopi, parasti to dara 2 reizes gadā.

Ar sliktām dziesmām nopietnu kaitējumu nodarīt nevar, bet ar sliktu ventilāciju gan var!

Šis ir īss apraksts par ventilāciju pirtī, tās darbības principu un svarīgākajiem aspektiem. Pašas galvenās problēmas, no kurām nepieciešams izvairīties, izbūvējot ventilācijas sistēmu, ir skābekļa trūkums un caurvējš. Pareiza ventilācija palīdzēs padarīt pirtis apmeklējumus par īstu prieku dvēselei un ķermenim.

Ierīkojot ventilācijas sistēmu pirtī, ir svarīgi atcerēties, ka katra pirts un katra krāsns ir ar savu unikālu "raksturu". Tāpēc, universālu recepšu ventilācijā vienkārši nevar būt. Viss ir jāpārbauda un jāpielāgo individuāli, ievērojot vien svarīgos pamatnosacījumus bez kuriem pūles ir veltīgas. 

DAŽĀDI VENTILĀCIJAS SISTĒMAS REŽĪMI

Sistēma jāuzstāda tā, lai jūs varētu viegli pārvaldīt gaisa plūsmu jebkurā laikā.

Krāsns atrodas pie tālākās sienas. Ventilācijas nosūces atveres ir pie pretējās sienas: ieplūde - aiz krāsns.

- Ventilācijas sistēma atrodas pērtuves uzsildīšanas režīmā - abas atplūdes ejas slēgtas, ievadi atvērti (6.attēls).

Izmantojot pērtuvi, kad pirts uzsilusi, aizveram augšējo izplūdes vārstu un apakšējo atveram. Tas ir nepieciešams, lai telpā sāktos gaisa cirkulācija.

- Ventilācijas sistēma atrodas pēršanās režīmā - zemākā atplūdes eja atvērta, ievadi atvērti (7.attēls).

Aukstais gaiss nāk no apakšas un sasilstot ceļas uz augšu. Daļa no tā iziet ārā daļa cirkulē telpās. Tādējādi, siltais gaiss uzreiz neiziet, jo augšā izveidojas karstā gaisa slānis, un, kas ir ļoti svarīgi, ka gaiss tiek sajaukts visā telpā vienmērīgi sasilstot, ieskaitot zemākos slāņus.

Pēc pēršanās jāatver visus vārstus, lai no telpām izietu viss mitrums, jo pirtij jābūt sausai, lai to pasargātu no pelēšanas, pūšana un citām nevēlamām parādībām.

- Ventilācijas sistēma atrodas pērtuves vēdināšanas režīmā - atplūdes ejas atvērtas, ievadi atvērti (8.attēls).

VENTILĀCIJAS ĪPATNĪBAS PIRTIJ, KAS IZBŪVĒTA MŪRA ĒKĀ

Pirtij ķieģeļu vai mūra ēkā ventilācijas nodrošināšana ir nedaudz atšķirīga, bet tas ir tajā gadījumā gadījumā, kad tiek būvēta ievērojama apjoma ēka, kas paredzēta lielam klientu kopumam. Ja pērtuve ir neliela vai vidēja, tad svarīgākie aspekti ir jau izklāstīti iepriekš, vienīgi veicot sienu apdari ar dēlīšiem, neaizmirstiet atstāt gaisa spraugu – jāžāvē būs ne tikai koka apdare, bet arī nesošās sienas.

Tagad, vairāk par to, kā uzstādīt ventilāciju šādā pirtī. Būtiskākie derīgas ventilācijas sistēmas izveidošanas stūrakmeņi ir atzīmēti iepriekš.

Uzstādīšana pati par sevi ir samērā vienkārša. Pie galvenās caurules pievienojam atzarus, kas iet uz dušas telpu, ģērbtuvi, atpūtas telpu, kopumā visām telpām pirtī. Ja nepieciešams pastiprināt ventilāciju, ventilācijas sistēmā uzstādām ventilatorus un pretvārstus, lai virzītu gaisa plūsmu mums vajadzīgajā virzienā.

Ja nejūtaties ļoti pārliecināti šajā jomā, jūs vienmēr varat nolīgt speciālistu, kurš izstrādās ventilācijas diagrammu un sniegs padomus par sistēmas uzstādīšanu.

PIRTS VENTILĀCIJAS SISTĒMA – VISPĀRĒJIE UN ĪPAŠIE PRINCIPI

Parasti ventilācijas sistēma pirts kompleksos paredzēta diviem galvenajiem darbības mērķiem, kā tagad moderni saka - divi vienā:

-  pērtuves izmantošanas laikā - piegādā svaigu gaisu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pēršanās procesu;

-  pēc tā - ātru un kvalitatīvu visu pirts telpu ventilāciju un žāvēšanu, kas ievērojami palielina koka detaļu un konstrukciju, kā arī pirts ēkas ekspluatācijas laiku kopumā.

Tieši tādēļ, uzstādot ventilācijas sistēmu, nepieciešams nodrošināt abas šīs funkcijas. Tas nav tik grūti, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.

Tātad, kādiem galvenajiem principiem jābūt īstenotiem pērtuvē pēršanās laikā? To nav sevišķi daudz:

-  ienākošais svaigais gaiss nedrīkst izjaukt pērtuves temperatūras režīmu;

-  dažādas temperatūras gaiss pērtuves telpā noslāņojas – pie grīdas ir aukstākais, uz zemākās lāvas - komfortabls, un uz augšējās lāvas tuvāk pie griestiem – karstākais;

-  pa ventilācijas šahtām aizejošais gaiss ir ar mazāko skābekļa un lielāko oglekļa dioksīda koncentrāciju.

Pareiza ventilācijas sistēmas pirtī ļauj mums realizēt visus minētos principus, tātad uzturēt nepieciešamo mikroklimatu pērtuvē.

Kā tas tiek paveikts? Gluži vienkārši:

-  svaigais gaiss telpā ieplūst pa ventilācijas kanālu tieši zem krāsns, lai gaiss izplatoties telpā sasiltu līdz nepieciešamajai temperatūrai;

-  ventilācijas kanālu atveres izplūstošajam gaisam izvietotas no krāsns pretējā sienā, bet labākais risinājums ja tie izbūvēti telpā pa diagonāli attiecībā pret krāsni, tā nodrošinot vienmērīgu sasilušā gaisa izplatīšanos visā pērtuvē;

-  galvenā gaisa nosūce atrodas tuvāk griestiem, ar kuras palīdzību varam veiksmīgi regulēt mikroklimatu pērtuvē pēršanās laikā to atverot un aizverot pēc nepieciešamības;

-  ieteicama papildus atvere, kura atvērta pēršanās laikā – 1-1,2 metri no telpas grīdas (starp griestiem un grīdu telpas vidū), kas ļauj pilnā apmērā saglabāt tvaiku tuvāk griestiem „tvaika kabatā”;

-  vēl viena papildus atvere atrodas pie pašas pērtuves telpas grīdas, kura tiek atvērta pirts kurināšanas laikā, kad pārējās nosūces aizvērtas, tādā veidā nodrošinot sasilušā gaisa cirkulāciju tādā režīmā un amplitūdā, ka iespējams sasildīt pat grīdas virsmu, kas citā veidā bez apsildāmo grīdu ierīkošanas nav realizējams.

Kad visi šie nosacījumi izpildīti, pirts procedūras sniegs tieši to efektu, kurām tās ir paredzētas. Pamatīga telpas ventilācija pērtuvē ar strauju izžāvēšanu, kas ir ļoti svarīgi koka daļām, ļaus izvairīties no nevajadzīgām problēmām, ko var radīt pelējuma sēnītes parādīšanās.

Sen izplatījies mīts, ka jāatstāj sprauga gaisa pieplūdei zem pērtuves durvīm. Tas ir lieki, jo pareizi izveidotai ventilācijas sistēmai papildus nekontrolējamā gaisa padeve nav nepieciešama. Šobrīd visbiežāk pirtīs uzstādāmās rūdītā stikla durvis nav pakļautas mitruma ietekmes deformācijām, tādēļ tās iespējams uzstādīt samērā blīvi noslēdzošas, tātad nerada lieku gaisa cirkulāciju pērtuvē.

Daļēji notiek gaisa apmaiņa, kad durvis tiek atvērtas, tad notiek tā sauktā „zalves” vēdināšana, kura var tikt realizēta nepieciešamības gadījumā, veicot īpašas kontrastprocedūras, ja pērtuves telpā ir logs, kas arī ir būtisks nosacījums kvalitatīvai pirts izmantošanai un pozitīvu emociju iegūšanai.

KĀ IERĪKOT LABU VENTILĀCIJU?

Ieejošo aukstā gaisa ventilācijas atveri ierīko nedaudz zemāk par krāsni, izejošo – pretējā sienā pie griestiem. Ja krāsns kurtuve atrodas pašā pērtuvē, tad noteikti jāparedz degšanas procesam pietiekoša atsevišķa gaisa pieplūde, jo pretējā gadījumā kurināšanas process “apēdīs” telpā esošo skābekli ātrāk kā jūs pagūsiet to uzņemt savās plaušās un tad pēršanās nesniegs baudījumu, bet vienīgais guvums būs nespēks un galvassāpes.

Pamatvērtības, kas jāievēro, lai uzbūvējot pirti, tajā ikviens justos lieliski

1. Ventilācija sākas ar krāsni
2. Gaisa pieplūde
3. Gaisa aizplūšana
4. Apkures un ventilācijas sistēmu mijiedarbība
5. Par skursteni

Uzsākot pirts būvniecību, ļoti svarīgi ir rūpīgi izpētīt ventilāciju, uzstādīt un aprīkot to pareizi. Ventilācija pirtī - svarīgs aspekts, ne tikai saistībā ar ekspluatācijas komfortu, bet arī attiecībā uz celtnes izturību un ilglaicību.

Modernās tehnoloģijas sniedz milzīgas iespējas un ventilācijas iekārtu daudzveidību. Šodien ar speciālām iekārtām ir iespējams regulēt temperatūru un gaisa mitrumu, kas nodrošina svaigu gaisu pat uzsildot to. Tomēr mūsdienu ventilācijas iekārtas ir ļoti dārgas.

Ja iespējas aprīkot pirti ar jaunākajām tehnoloģijām nav, tad jūs varat izvēlēties tradicionālās un pārbaudītās metodes, rezultāts nebūs sliktāks, bet lētāks, noteikti.

Ventilācija sākas ar krāsni

Krāsns ir gaisa plūsmas turbīna un ventilācijas sistēmas būtiska sastāvdaļa. Ventilācijas kanāls ir tikai gaisa plūsmas gultne, kurā straumi vada un regulē krāsns:

-  Krāsns kurtuvē degšanas process patērē ļoti daudz skābekļa, radot iespaidīgu vilkmi, kas ietekmē gaisa plūsmu telpā un visā ēkā. Nepietiekošas svaigā gaisa pieplūdes no ārienes gadījumā, pilnībā apstājas gaisa plūsma ventilācijas sistēmā, jo kurtuves jauda „apēd” resursus, paņemot pirmkārt degšanai nepieciešamo un tas nav maz;

-  Krāsns sakarstot rada siltā gaisa plūsmu, kura ietekmē visu gaisa cirkulācijas norisi pērtuvē un visā pirts ēkā.

Degšanas procesam nepieciešamā gaisa patēriņš apkures ierīcē nedrīkst būtiski ietekmēt ventilācijas sistēmu darbību. Ja apkures ierīce patērē daudz gaisa, tās padevi projektē atsevišķi. 

Gaisa plūsma un gars ir atkarīga tieši no krāsns. Lai saprastu, kā tas notiek, ir nepieciešams turpināt pētīt krāsni pirtī, kas ir neatņemama ventilācijas sistēmas sastāvdaļa.

Gara vieglums vai smagums tiek noteikts ar tvaika dispersiju, tas ir, ar gaisā esošo ūdens pilienu lielumu. Jo mazāki ūdens pilieni, jo vieglāk elpot. Tvaiks, kas sastāv no lielām ūdens pilēm – smags tvaiks ir kaitīgs cilvēka veselībai un ir grūti izturams. Tāda tipa tvaiks rodas, piemēram, slēgtā virtuvē, kad ir aizmirsta tējkanna un ūdens no tās iztvaiko. Vārdu sakot, laba akmeņkrāsns dod iespēju iegūt tvaiku ar maksimālu dispersiju, tas ir, iegūt vieglo garu, kura sasniegšana ir pilnvērtīgas pirts priekšnosacījums. Par šīm pirts niansēm un arī akmeņu izvēli plašāk citā reizē.

Šoreiz, runājot par ventilāciju, aplūkosim pirti ar nepārtrauktas kurināšanas krāsni, kas ir plašāk izplatīta un vienkāršāk uzstādāma, bet gaisa plūsma un ventilācijas sistēmas pamatprincipi paliek nemainīgi.

Krāsns kurtuve parasti atrodas pērtuvē vai blakus telpā, kas ir ieteicamāks risinājums, kad kurināšana tiek veikta pa kurtuves tuneli. Tas ļauj pasargāt pērtuvi no koksnes atkritumiem un izvairīties no siltuma zudumiem, kas ir neizbēgami, jo ik reizi atveram pērtuves durvis, lai papildinātu malkas daudzumu kurtuvē. Ja kurtuve atrodas atpūtas telpā un krāsns durtiņas izgatavotas no ugunsdrošā stikla, tad atpūšoties var relaksēti vērot liesmu spēli krāsnī, kas radīs papildus noskaņu.

Krāsns kurtuves tuneli nevajadzētu cieši apmūrēt, bet atstāt spraugu apmēram vienu centimetru tam visapkārt – tas nodrošinās papildus gaisa pieplūdi pērtuvē, tam uzsilstot un novērsīs nevajadzīgu mijiedarbību starp karstuma ietekmētiem dažādas izplešanās materiāliem. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka, saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, starp krāsni un degošu materiālu jābūt atkāpei. Ugunsdrošības atkāpe no dūmkanāla (dūmeņa) iekšējās virsmas līdz konstrukcijām 250 mm, līdz degtspējīgām 380 mm. (9)

Arī krāsns kurtuvei ir nepieciešams nodrošinātu gaisa pieplūdi, jo bez pietiekoša skābekļa daudzuma koksne nedegs un degšanas procesam nepieciešamais skābeklis tiks ņemts no telpas. Tas būtiski ietekmēs ventilācijas sistēmas darbību, jo kurtuves vilkme lielās temperatūras starpības rezultātā caur dūmeju ir ievērojami lielāka. Tas var padarīt ventilācijas sistēmas darbību lēnu un maz efektīgu vai arī atsevišķos gadījumos pārtraukt pilnībā.

Gaisa pieplūde

Gaisa pieplūdi krāsns kurtuvē realizē caur ventilācijas kanālu, kas tiek uzstādīts būvniecības gaitā zem telpas grīdas. Tas tiek izvadīts tieši pie kurtuves līdz ar metāla plāksni, kas pasargā grīdu no dzirkstelēm un no kurtuves izkritušajām oglēm.

Kurtuves gaisa pieplūdes ventilācijas kanāla šķērsgriezums ir par 20% lielāks par skursteņa dūmejas šķērsgriezumu. Optimālais svaigā gaisa padeves izmērs krāsnij ir no 300 līdz 400 cm².

Gaisam noteikti jānāk no ārpuses, nevis no ēkas zemgrīdas telpas, lai izvairītos no nepatīkamas smakas. Āra gaiss vienmēr ir bagātāks ar skābekli, tādēļ nodrošinās pilnvērtīgu degšanas procesu.

Ventilācijas kanāli var būt uzstādīti ne tikai zem, bet arī virs grīdas un tos var izvadīt ārpus telpām arī gar sienu. Tomēr, neatkarīgi no tā, kādu kanāla novietojumu izvēlamies, to nepieciešams aprīkot ar dekoratīvu aizsargrežģi un aizbīdni telpās un izturīgu kukaiņu sietu no ārpuses.

Pievērsiet uzmanību tam, ka var samazināties gaisa pieplūdes virsma, kad aizsargrestītes pieput, piemēram, plastmasas restītēm pieputot no 30 līdz 50% no gaisa pieplūdes virsmas var tikt aizsprostota.

Ja krāsns kurtuve atrodas pērtuves telpā, tad nepieciešami divi gaisa pieplūdes kanāli: uz kurtuvi plūstošam gaisam viens, bet  otrs – ventilācijas sistēmai nepieciešamais. Šajā gadījumā arī noteikti jāievēro pieplūstošā gaisa kanālu nepieciešamie šķērsgriezumi. Savlaicīgi paredzot, šos ventilācijas kanālus var izveidot mūrējot no ķieģeļiem tā pat kā dūmejas skurstenī. Šos kanālus pirms krāsns uzstādīšanas iespējams izbūvēt grīdas līmenī vai veidojot paaugstinājumu krāsnij.

Kad ventilācijas kanāli izbūvēti tiem paredzētajās vietās, atliek uzstādīt aizvarus plūsmas regulēšanai un pēc tam varam arī pirts krāsni mūrēt vai jau gatavu uzstādīt tai paredzētajā vietā.

Gaisa aizplūšana

Pēc tam, kad uzstādīta gaisa pieplūde, jānodrošina gaisa izvadīšana no telpām. Vislabākais variants ir uzstādīt ventilācijas sistēmas gaisa nosūces kanālu telpā pa diagonāli attiecībā pret pieplūdi, tātad arī attiecībā pret pirts krāsni. Ļoti svarīgi ir pareizi uzstādīt ventilācijas kanālus. Gaisa ieplūde šajā gadījumā būs no apakšas. Ventilāciju var izvadīt caur sienu pie griestiem un uz āru. Labākais variants ir, ja ventilācijai ir izbūvēti speciāli kanāli skurstenī paralēli dūmejām, kurās iespējams nodrošināt atbilstošu vilkmi, kas nodrošina ventilācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību.

Atšķirībā no ventilācijas ejām caur sienu, ventilācija, kas izbūvēta ar izeju uz jumtu, nodrošina, ka šajā gadījumā kondensāts nenotecēs pa sienu.

Ventilācijas kanālu izmēri.

Plānojot ventilācijas kanālu šķērsgriezumu jāņem vērā telpas kubatūra un nepieciešamā gaisa apmaiņas intensitāte vajadzīgā mikroklimata un pietiekama skābekļa daudzuma nodrošināšanai pērtuvē.

Dabiskās ventilācijas kanāla izmērs parasti ir no 125 cm² + papildus 10%: ~(⧄ 11,5 x 11,5 cm vai caurule Ø 12,5 cm).

Piespiedu ventilācijas gadījumā kanālu izmēri var būt nedaudz mazāki, bet atbilstoši aprēķiniem, ventilatoru jaudai un to izmēriem (~Ø 100mm).

Par krāsns pieplūdes kanālu šķērsgriezuma izmēriem minēju jau iepriekš.

Apkures un ventilācijas sistēmu mijiedarbība

Pa pieplūdes ventilācijas kanālu zem krāsns telpā vienmērīgā plūsmā iekļūst aukstais gaiss, kas plūstot caur pirts krāsns akmeņu krāvumu uzsilst un tālāk piepilda pērtuvi. Tādā veidā tiek nodrošināta pērtuves telpas ventilācija un vienmērīga gaisa plūsmas uzsildīšana.

Ja ir paredzētas un izbūvētas ventilācijas šahtas no pērtuves, kuras nodrošina siltā gaisa nokļūšanu arī citās telpās, tad krāsns kurināšanas laikā tās varam atvērt, lai nodrošinātu siltuma plūsmu blakus telpās. Šāda risinājuma gadījumā jāparedz arī gaisa noplūdes ejas telpās, uz kurām pievadīsim siltumu, lai nodrošinātu siltuma apmaiņu un gaisa cirkulāciju.

Vēlreiz atzīmēšu, ka kurtuves vilkme ir jaudīga padarīšana, kura atņems ventilācijas sistēmai svaigo gaisu pie pirmās izdevības pat ja tā atradīsies blakus telpā, tādēļ atgādināšu, ka komplicētu telpu ventilācijas risinājumu gadījumā noteikti aiciniet talkā speciālistus, jo arī uzvalka pašūšanu un zobu labošanu taču neuzņemsimies pašrocīgi.

Par skursteni

Praksē daudzi būvētāji atstāj neizolētu metāla skursteņa posmu pērtuves telpā, iegūstot papildus sildvirsmu telpas gaisa uzkarsēšanai. Pati par sevi atklāta metāla caurule izstaros „skarbu” karstumu un būtisks mīnuss šādam „sildķermenim” ir tas, ka uzmetot garu, uz sakarsētā metāla nokļuvušie ūdens pilieni ļoti strauji iztvaiko, radot nepatīkamu aromātu un veidojot „smago gaisu”, kas bieži ir par iemeslu galvassāpēm pēc pirts apmeklējuma.

Daudzi, cīnās ar to, uzstādot izolētas sendvič tipa caurules, tādējādi neefektīvi izmantojot šo siltumu un veicinot metāla caurules ātru nolietošanos kondensāta un aktīvu skābju veidošanās dēļ metāla dūmejas iekšpusē.

Protams, nedrīkst atstāt atklātu uzkarsētu metāla cauruli. Tomēr metāla skursteņa "iepakošana" arī nav vēlama. Vislabāk ap metāla cauruli veidot ķieģeļu apvalku, atstājot gaisa spraugas, caur kurām siltais gaiss nokļūs telpā, radot papildus siltumu, bet, tajā pašā laikā nodrošinot ūdens pilienu nenokļūšanu tieši uz nokaitētā metāla.

PIRTS IEDARBĪBA UZ ELPOŠANAS SISTĒMU

Ja pēc pirts apmeklējuma ir smaguma sajūta, ļoti iespējams, ka vainīga ir nepareiza pirts konstrukcija. Izplatītākais "smagā gara" iemesls ir atklātas metāla daļas, uz kurām nokļūst ūdens, nepareizu pirts akmeņu izvēle un nepārdomāta karsētavas ventilācija.

Pirtī palielinās cilvēka organisma nepieciešamība pēc skābekļa un ogļskābās gāzes izdalīšanās, elpošanas biežums palielinās līdz 20 ieelpām minūtē, plaušu tilpums reizēm palielinās līdz pat 20% un pieaug plaušu ventilācija. Svarīgs pirts iedarbības efekts ir bronhu paplašināšanās. Elpošana kļūst bieža un dziļa. Pirts pozitīvi ietekmē imūnprocesus un atvieglo hronisku augšējo elpošanas ceļu ārstēšanas procesu.

VENTILĀCIJAS LŪKU IZVIETOJUMS UN GAISA PLŪSMAS REGULĒŠANA

Pienākošā gaisa ventilācijas lūka vai pievads jāizvieto krāsns tuvumā, pēc iespējas tuvāk grīdai. Visefektīgākais variants, ja gaisa pieplūdes atvere atrodas grīdā zem pirts krāsns un caur to tiek pievadīts āra gaiss pa ventilācijas cauruli DN100 (ø100mm), dabīgās ventilācijas gadījumā DN125 (ø125mm). Tādējādi svaigais gaiss pērtuvē pieplūdīs no āra, bet atsevišķos gadījumos no pirts priekštelpas, kas nebūt nav labākais risinājums, no kura ieteicams izvairīties, jo pirts ēka ir vienots veselums, tādēļ nevaram no vienas telpas gaisu paņemt, lai otrā iepildītu. Pirts ēkas telpu ventilācijas sistēma jārisina kompleksi vai katru telpu atsevišķi, ņemot svaigo gaisu no āra un lieko izvadot ārpus ēkas.

Kurinot krāsni, pienākošās un aizejošās ventilācijas apakšējām lūkām jābūt atvērtām, tad pērtuve uzsils efektīvi un vienmērīgi.

Augšējo aizejošās ventilācijas lūku atveram pēršanās laikā, lai regulētu mikroklimatu pērtuvē. Pēc pēršanās atstājam atvērtas visas lūkas, lai pērtuve izvēdinātos.

Ventilācijai īpašu vērību jāpievērš komfortablās un moderni aprīkotās pirtīs ar biezām sienām, jo svaiga gaisa nepietiekamības gadījumā būs apgrūtināta elpošana un radīsies noguruma sajūta un diskomforts.

Ventilācija nodrošināšana vienmērīgu gaisa plūsmu sajaukšanos pērtuves telpā. Aukstais gaiss ieplūst apkures ierīces apakšējā zonā, plūstot caur krāsni vai telpas daļu ap krāsni, tas sasilst un ceļas uz augšu pie griestiem. Vienotas ventilācijas sistēmas gaisa izejas atveri ierīko pa diagonāli no krāsns pretējā telpas stūrī. Atveres kā minimums ir divas, viena pie grīdas, otra pie griestiem. Labākajā risinājumā ieteicamas trīs lūkas – vēl viena pa vidu šim abām, kuras atvērums atrodas zem augšējās lāvas. Visu lūku atvērumiem jābūt regulējamiem – pēc vajadzības atveramiem un noslēdzamiem.

Abas (vai visas trīs) atveres savstarpēji savieno un kopējā eja tiek novadīta pamatventilācijas sistēmā vai ventilācijas šahtā ar izeju virs jumta. Šādi ierīkota ventilācija paātrinās pērtuves telpas sasilšanu. Ja netiek ierīkota ventilācija, sakarsētais gaiss koncentrēsies ap krāsni un pērtuves telpas sasilšana būs daudz ilgāka, jo nevienmērīgāk notiks gaisa plūsmu cirkulācija.

Ja telpā ir uzstādīta automātiskā elektriskās apsildīšanas kontroles iekārta, nepilnvērtīgas gaisa apmaiņas rezultātā var novērot, ka ierīce atslēdzas priekšlaicīgi, jo gaiss, kas sakrājies ap krāsni ir pietiekoši sasilis, bet uz lāvām un tuvāk griestiem nepieciešamā gaisa temperatūra vēl nav sasniegta. Ja nenotiks gaisa plūsmas cirkulācija, tad pērtuvē pie griestiem būs par karstu, bet pie grīdas sals kājas.

Ventilācija ne mazāk svarīga funkcija ir svaiga, ar skābekli bagāta gaisa pieplūdes nodrošināšana pērtuves telpā. Īpaši svarīgi ja lieto elektriskās sildīšanas ierīces, kuras nav ieteicamas, jo silšanas procesā neitralizē skābekli. Pērtuves telpas gaisā, pakāpeniski mazinās skābekļa daudzums un tiek apgrūtināta elpošana.

Pēc pēršanās, atver ventilācijas aizbīdņus un logu pilnībā, kā arī dūmvada noslēgu. Ziemā telpas vēdināšanai var veltīt ap divām stundām, vasarā parasti ventilācijas atveres tur atvērtas visu laiku, līdz nākošajai krāsns kurināšana reizei.

VENTILĀCIJAS SISTĒMU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI

Galvenie nosacījumi pareizai pērtuves un visas pirts ēkas ventilācijai :

-  Gaisa apmaiņas nodrošināšana tā, lai svaigā gaisa plūsma izspiestu izmantoto gaisu pa atplūdes ventilācijas kanāliem;

-  Gaisa pieplūdes un atplūdes līdzsvars attiecībā pret optimālo temperatūras un mitruma režīmu.

Lai nodrošinātu komfortablu mikroklimatu pērtuvē, kā arī lai neradītu bīstamus apstākļus cilvēka veselībai, jāierīko ventilācijas sistēma, kura spēj nodrošināt pastāvīgu un pietiekošu gaisa apmaiņu pirtī.

Slāņainā izspiešanas ventilācija

Svaigs gaiss tiek padots no izvirzījumiem sienās tuvu grīdai vai no grīdas, taču novadīts – no griestiem. Slāņainā izspiešanas ventilācija ir efektīva, ja pievadāmā gaisa temperatūra ir zemāka par gaisa temperatūru aktīvās darbošanās zonā. Pieplūstošais vēsais gaiss nonāk grīdas līmenī, sasilst no pirts krāsns un ceļas uz augšu, atkarībā no termālās slodzes. Gaisa kustība notiek gaisa blīvuma izmaiņu rezultātā. Viss piesārņotais, smacīgais un siltais gaiss „uzkāpj” līdz griestu līmenim un caur ventilācijas kanāliem tiek novadīts atmosfērā.

Priekšrocības šādai sistēmai:

-  Labāka svaigā gaisa kvalitāte pērtuvē;

-  Nav izdevumu par patērēto enerģiju;

-  Var efektīvi apvienot ar rekuperāciju.

Trūkumi šādai sistēmai:

-  Samērā sarežģīts gaisa plūsmas apjoma, virziena un temperatūras aprēķins, kas katrai telpai ir unikāls;

-  Ventilācijas caurules un lielais pieplūdes difuzors neizskatās sevišķi labi;

-  Sarežģīta ierīkošana esošās ēkās.

Piespiedu ventilācija

Uzstādāms kanāla ventilators, piemēram, Soler-Palau SILENTUB-100 ar nominālo jaudu 100 m³/h un niecīgu enerģijas patēriņu - 12 W. Šāda agregāta cena ir ap 30 €.

Papildus aprīkojums - divātrumu slēdzis REGUL-2: ventilatora ieslēgšana/izslēgšana un ātruma pārslēga I/II slēdzis. Šīs ierīces cena ap 17 €. Izmantojot šādu papildus elementu, iespējams uzstādīt arī jaudīgāku ventilatoru minētajiem telpas izmēriem.

Priekšrocības šādam risinājumam:

-  Nodrošināta svaigā gaisa kvalitāte;

-  Zemi izdevumi par patērēto enerģiju;

-  Iespēja minēto ventilatoru uzstādīt arī ieplūdes kanālā;

-  Brīvi ierīkojama arī esošās ēkās un telpās ar pilnu apdari.

Trūkumi šādam risinājumam:

-  ventilatora radītais troksnis (ap 37dB), kas ventilatoru uzstādot ieplūdes kanālā, būs ievērojami mazāk traucējošs (salīdzināšanai - trauku mašīnai ap 45 dB);

-  sistēmas pilnīga atslēgšanās elektrības pārtraukuma gadījumā.

Lai novērstu abu sistēmu nepilnības, iespējams uzstādīt kombinēto ventilāciju.

JA KRĀSNI SALĪDZINA AR SIRDI, TAD VENTILĀCIJA IR PLAUŠAS

Pērtuves ventilācija ir tikpat nozīmīga kā krāsns, kas noteikti nav mazāk svarīga un ir būtiska pirts sistēmas sastāvdaļa. Tikai pateicoties labi ierīkotai gaisa apmaiņai, jūs pēc pirts sajutīsiet  možumu, nevis nogurumu, reiboņus vai galvas sāpes. Vienota ventilācijas ierīkošanas modeļa nav, jo pirtis, pēc to iekārtojuma ir ļoti dažādas. Ir tikai neapgāžami fizikas pamatlikumi un uz tiem balstīti ventilācijas sistēmas izbūves pamatnosacījumi. Jāņem vērā arī krāsns jaudas un telpas izmēru attiecība. Ventilācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību ietekmē logi, durvis un to novietojums, tādēļ nepieciešams konsultēties pie pirts būves speciālista jau projekta izstrādes laikā, jo pirts būvniecība ir komplicēts pasākums, kurā katrs nenovērtēts šķietams sīkums vēlāk var radīt ievērojamas neērtības un nelāgas sekas.

VENTILĀCIJA - INŽENIERSISTĒMA

Definīcijas un izmantotie termini

Ventilācija ir inženiersistēma, kas tiek izmantota pastāvīgas gaisa apmaiņas veikšanai telpās. Ar ventilācijas palīdzību piesārņoto vai pārkarsēto gaisu izvada no telpas un apmaiņā padod tīro vai atdzesēto gaisu. Bez ventilācijas nav iespējams nodot ekspluatācijā dzīvojamos namus, sabiedriskas ēkas un koplietošanas telpas.

Telpu ventilācija – tas ir mēru komplekss, kas pielietojami, lai nodrošinātu telpu ar pietiekamu svaiga gaisa daudzumu. Prasības attiecībā uz ventilāciju ierakstītas celtniecības normās un noteikumos, kas nosaka pieņemamo temperatūru, mitrumu, tīrību, kā arī gaisa daudzumu uz vienu cilvēku.

Latvijas būvnormatīvs LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

Ko dod ventilācijas sistēma?

Pirmkārt, tā garantē gaisa kvalitāti, kas nav vienkārši izmērāms lielums, taču ļoti būtisks cilvēku veselībai.

Otrkārt, ar ventilācijas sistēmas palīdzību tiek nodrošināta ēkas ilgtspēja.

Būvnormatīvā lietotie termini, kas attiecas uz gaisa apmaiņu:

-  Ventilācija — gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti;

-  Vēdināšana — periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. (1)

Projekta izstrādē un būvniecībā pielietojamie aktuālie normatīvi un standarti, kas nosaka ventilācijas sistēmu izbūvi:

Nr.	Tips, numurs un nosaukums	Pielietojums
1	LBN 003-01 Būvklimatoloģija	Aprēķina temperatūra
2	LBN 007-09 „Higiēnas prasības būvēm”
3	LBN 208-08 Publiskas ēkas un būves
4	LBN 231 –03 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija	Apkure un ventilācija
5	LVS CR 1752:2002 Ēku ventilācija - Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji	Gaisa apmaiņa telpās
6	LVS EN 13779:2007 Nedzīvojamo ēku ventilācija.	Ventilācijas sistēmu veiktspējas prasības
7	Ēku energoefektivitātes likums	Energoresursu racionāla izmantošana
8	LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata (gaisa kvalitātes, temperatūras režīma) parametri ēku projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai	Gaisa apmaiņa, atbilstoši telpu piesārņojumam
9	EIROPAS PADOMES DIREKTĪVA 2009/125/EK

CIK SVARĪGA UN NEPIECIEŠAMA IR VENTILĀCIJA PIRTĪ?

Iedomājieties, ka jūs peraties pirtī, ap jums ir karsts tvaiks, jūs elpojat - ieelpojiet skābekli un izelpojiet ogļskābo gāzi (CO₂) un svaigs gaiss neieplūst. Pieaudzis cilvēks aktīvā stāvoklī stundas laikā izelpo 14–15 m³ gaisa un tā rezultātā rada 25 litrus CO₂ stundā. Kas notiek šajā gadījumā? Un cik jūs ilgi tā varēsiet nogulēt vai pērties ar slotiņām? Un, ja jūs neesat viens pērtuves telpā? Jūs elpojat, bet gaisa nepietiek, un jūsu ķermenis jau ir atslābis un nav skaidrs, vai jūs varat šajā stāvoklī nokļūt līdz durvīm, aiz kurām ir svaigs gaiss.

Tās, protams, ir emocijas, bet dažādos noteikumos un tehniskajās specifikācijās ir norādīts un arī es jau iepriekš minēju, cik reizes un kādā apjomā gaisam pērtuves telpā būtu jāmainās, lai jūs tiešām varētu atpūsties un atjaunoties, lai attīrītos no nevēlamā, atgūtu spēkus un enerģiju. Pretējā gadījumā mēs varam iegūt galvassāpes, un vājumu, ko izraisa skābekļa trūkums asinīs. Tad nepalīdzēs mums nekāds dziednieciskais tvaiks no ārstniecības augu uzlējuma, ne pilnvērtīga un vienmērīga ķermeņa uzsilšana, ne augstvērtīgas un pareizā laikā sietas pirtsslotas. Taču noteikti palīdzēs pārdomāti uzstādīta ventilācija, kas sniegs pilnvērtīgu gaisa apmaiņu, tas ir, piegādās skābekli pirtī atslābinātajam ķermenim.

Bieži tiek uzskatīts, ka ar dabīgo vēdināšanu pietiek un speciālas sistēmas nav nepieciešamas. Uz dabīgo vēdināšanu attiecas būvniecībā izmantoto paņēmienu, materiālu un koksnes īpašības kopumā, spraugas zem durvīm un logiem, kā arī pirts krāsns īpatnības.

Tomēr ar to ir par maz un es esmu par labu ventilāciju pirtī - dabisko, saprātīgi izveidoto gaisa pieplūdes-atplūdes, un pat piespiedu ventilāciju.

Vēdināšnas sistēma, kā svaigā gaisa pievadīšana un izelpotā izvadīšana, pirtī ir akūti nepieciešama. Turklāt, tās uzstādīšana ir aktuāla arī citās pirts ēkas telpās - dušā, ģērbtuvē, atpūtas istabā un, protams, pērtuvē. Jums vienkārši nepieciešams izvēlēties, kura no zināmajām sistēmām ir ērtākā un efektīgākā jūsu pirtī.

Laba ventilācijas sistēma pērtuvē nodrošina vajadzīgo skābekļa daudzumu, kas nepieciešams:

-  mikroklimata uzturēšanai;

-  kvalitatīvas pirts procedūras veikšanai;

-  pirtnieka un pirtsmīļa labsajūtai;

-  veselības uzlabošanai.

Galvenais, kas jāatceras – jebkuras kļūmes vai nepilnības šajā jomā var maksāt ļoti dārgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Lai arī tehniski tas ir iespējams, tomēr vajadzētu izvairīties no pirts būvēšanas pašu spēkiem – noteikti vajadzīga speciālista konsultācija, pretējā gadījumā var parādīties dažādas problēmas.

Tipiskākās kļūdas, kas tiek pieļautas, būvējot pirti, tās ekspluatācijā, ne vienmēr ir viegli novēršamas. Visbiežāk tā ir nepareiza ventilācija, kā rezultātā pēršanās bieži ir labsajūtu nenesoša un rada cilvēkiem aplamu priekšstatu par pirti un pēršanās procedūras dziedinošo spēku. Tā rodas maldīgi aizspriedumi, ka pirtī ir tikai neciešami karsti, nav gaisa un tas vieš neizprati par to, ko pirtsmīļi tajā saskata labu esam. Pati pirts kļūmīgi vai nepilnīgi izveidotas ventilācijas sistēmas ietekmē var pat sapūt. Ja pūšanas process ir sākumstadijā, to var apturēt, izveidojot ventilācijas sistēmu no jauna, taču, ja tas ir ielaists, pirts vairs nebūs derīga.

LITERATŪRĀ SASTOPAMĀS REKOMENDĀCIJAS PAR PIRTS VENTILĀCIJU

Tās ir galēji pretrunīgas. Visbiežāk bez jebkāda pamatojuma tiek piedāvāts vienlaidus darbojošās caurplūdes ventilācijas parametri: seškārtēja gaisa apmaiņa stundā, vai 60 m³/stundā uz vienu cilvēku. Tie ir pārspīlēti lielumi, šādas gaisa apmaiņas bieži nav pat ķīmisko vielu ražošanas cehos. Tāpat dažādos informācijas avotos atrodami dažādi gaisa apmaiņas raksturlielumi  - gaisa apmaiņa pērtuves telpā no 1 līdz pat 6 reizēm stundā.

Latvijas būvnormatīvs LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves" nosaka, ka pirts telpas var izvietot citādas izmantošanas publiskajās ēkās, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

192.1	karsēšanās telpā ir ne vairāk par desmit vietām
192.2	pirts telpu bloks atdalīts ar 2.tipa ugunsdrošām durvīm, kā arī ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās vai ar ugunsdrošām starpsienām un pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka kā 60 minūtes
192.3	pirts telpu blokam projektē izejas uz evakuācijas izejām vai tieši uz āru saskaņā ar LBN 201-96
192.4	krāsns ir aprīkota ar automātisko aizsardzību un izslēgšanas mehānismu, un tai ir normatīvajos aktos noteiktais atbilstības apliecinājums
192.5	pirts telpās ir dabīgā ventilācija ar vismaz vienkārtīgu gaisa apmaiņu stundā

 

APRĒĶINA PIEMĒRS

Aplūkosim vienkāršotu aprēķinu: Ja pērtuves telpas izmēri ir 3x3 metri un griestu augstums 2,6m, telpas kubatūra ir 23,4m³, tad pēc minēto vidējo apjomu (3x/stundā) aprēķiniem, pērtuves telpas ventilācijas sistēmas caurplūdei vienā stundā jābūt 70,2m³ svaigā gaisa, kas nāk no ārtelpas (23,4m³ x 3x/st.). Šādu ventilācijas sistēmas caurplūdi pērtuvē varam nodrošināt, ievērojot tālāk aprakstītos nosacījumus. Tātad šāda izmēra pērtuve paredzēta četriem cilvēkiem (pēc aprēķiniem 4,68), ja aprēķinos talkā ņemam normatīvus, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi:

Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m³/stundā uz katru cilvēku.

Piezīme – citos speciālistu aprēķinos un normatīvu tebulās šis gaisa padeves minimums minēts 20 m³/stundā uz katru cilvēku.

Aprēķinu rezultāts: Ja ievērojam priekšnoteikumus ventilācijas sistēmas pareizai izbūvei, tad varam šādā pirtiņā pērties četratā. Ja varam nodrošināt lielāku svaigā gaisa caurplūdi pērtuvē kā noteikts MK noteikumos, tad varam pērties arī vairāk par četri, bet ja nē, tad galvassāpes garantētas. Tomēr mana pieredze leicina, ka šādas ventilācijas sistēmas mūslaiku pirtīs ir retums, kaut nav ne sarežģītas, ne dārgas. Tā ir tikai nezināšana, kas, kā zināms neatbrīvo no atbildības, šajā situācijā pavisam noteikti, jo pirtnieka atbildība ir pirtsmīļa labsajūta pēršanās laikā un arī pēc tam.

Kas attiecas uz gaisa cirkulācijas ātrumu pirtī, tad tā netiek speciālistu aplūkota, kaut arī tā pirtij ievērojami svarīga, tā pat kā ventilācija. Pats apbrīnojamākais, autoriem, kas nopietni rekomendē seškārtēju gaisa apmaiņu, nav nojausmas, kā reāli kontrolēt tādu gaisa apmaiņu, kā reāli izmērīt parastam pirtniekam svaigā gaisa pieplūdes ātrumu pirtī. Tas varētu būt uz mitras miesas sajūtams neliels vējiņš. Vēl jo vairāk, ka dabiska ventilācija, atšķirībā no piespiedu, ļoti atkarīga no dažādiem ārējiem un meterioloģiskajiem apstākļiem - temperatūras, gaisa spiediena, vēja ātruma, ventilācijas šahtas šķērsgriezuma un vertikālā kopgaruma utt.

KAS NOTIKTU, JA NEBŪTU GAISA PLŪSMAS

Pievēršoties ventilācijas jautājumiem, atzīmēšu, ka ikdienā mēs pat iedomāties nevaram, kā izmainītos viss mums apkārt, ja vien gaiss pēkšņi kļūtu par nekustīgu substanci. Ja vien silts gaiss "nepeldētu" uz augšu, tad nevarētu degt nekāda liesma, to skaitā arī sērkociņi, tā kā tuvumā esošais skābeklis tūlīt izstrādātos, bet jauns nepiekļūtu: liesmas uzturēšanai tad nāktos pastāvīgi mākslīgi pūst uz uguni. Gaiss, nepārvietojoties kļūtu ar brīnišķīgu siltumizolātoru un visus atvēsināšanas, tai skaitā arī cilvēka ķermeņa procesus nāktos formēt citādi.

KĀDAS SEKAS VAR BŪT NEPAREIZAI PIRTS VENTILĀCIJAI?

Pirts ēkas mūža saīsināšanās

Neskatoties uz to, ka koksne ir ekoloģiski tīrākais būvmateriāls, tā pakļauta puves un pelējuma veidošanās procesiem. Nepareizi izbūvēta ventilācijas sistēma ievērojami paātrinās šos procesus. Un tad koka konstrukciju garantētais kalpošanas laiks 25 gadu vietā pārvērtīsies par pieciem-sešiem.

Nepatīkamas smakas

Kāda ir nepatīkamas smakas ietekmē cilvēku, zināms ik vienam. Pērtuve ir tieši tā vieta, kur nepareiza ventilācija vai, nedod Dievs, tās neesamība, rada negatīvus priekšnosacījumus, lai uzkrātos cilvēka ķermeņa vielmaiņas produkti, kuri izdalās svīšanas un elpošanas procesu rezultātā. Bet, ja tam vēl pievieno pelējuma smakas, tad rezultāts ir skābi salkana nepārspējamu „aromātu” buķete. Laika gaitā sienas, grīda, griesti var sevī uzņemt tik daudz „smaržu”, ka labsajūtas vietā pēc pirts apmeklējuma, mēs izjutīsim vilšanos.

Mikroorganismu vairošanās

Ikviens, apmeklējot pirti, cer uzlabot savu veselību, kārtīgi izsvīst un atbrīvoties no ikdienā uzkrātajiem nelabumiem. Kas notiks ar pērtuvi, kurā nav ventilācijas, varam bez grūtībām iedomāties. Mitrums un siltums rada tādu pozitīvu vidi slimības izraisošu mikrobu attīstībai, ka labumu vietā, ko var sniegt pirts, cilvēks saņems tikai kaitējumu. Un ko pēc tā visa var teikt par pirti, kā par labsajūtas un dzīves tonusa uzlabošanas rīku?

Kaitējums pirts kultūrai kopumā

Kādēļ tad tik daudz tiek runāts par to, ka pirtī ventilācija ir mazsvarīga? Bet vai tieši tā tiek teikts? Tā vienkārši tiek darīts – ventilācijas loma noniecināta vai piemirsta un par to padomāts tikai tad, kad visi citi būvdarbi jau paveikti, kad pilnvērtīgu šo sistēmu uzstādīt ir sarežģīti vai pat neiespējami un tad nu pirtis mums ir tādas, kādas tās ir. Ar to tiek nodarīts milzīgs kaitējums pirts kultūrai kopumā. Jauns pirtsmīlis nokļuvis pirtī, pēc kuras apmeklējuma ir smaguma sajūta, nogurums un galvassāpes, par pirts procedūras lietderību nevēlēsies ne dzirdēt vai labākajā gadījumā uzskatīs to par nevajadzīgu un apgrūtinošu pasākumu un atkārtoti pirtī būs ievilināms tikai „zem narkozes”. 

PAR PIRTS VENTILĀCIJU

Pirts, raugoties no cilvēka fizioloģijas viedokļa, ir visai ekstremāla vide, taču profesionāla pirtnieka uzdevums ir padarīt to komfortablu un drošu.

Pirtis būvniecība ir īsta māksla, kas prasa zināšanas, daudzu smalkumu pārzināšanu, kur katra nianse ir būtiska. Viens no labas pirtis noslēpumiem ir pareiza ventilācija. Tieši tai bieži ir izšķirošais faktors, kas nodrošina kopējo komfortu pirtī. No pareizi izplānotas un prasmīgi uzstādītas ventilācijas sistēmas ir atkarīga pareiza gaisa cirkulācija, kopējā kurināmā ekonomija un, neapstrīdami, arī pirtsmīļa drošība.

Pirmais, ko mēs jūtam, kad ieejam pērtuvē - kā karstais tvaiks iedarbojas uz mūsu elpošanas orgāniem. Ja ventilācija pērtuvē izveidota nepareizi vai tās vispār nav, tad nevajag daudz laika, lai elpot kļūtu pavisam grūti, sevišķi, ja vēl pērtuve pilna ar cilvēkiem. Tad pēršanās ar pirtsslotu pārvērsties par īstu izturības pārbaudījumu. No tā var izvairīties tikai ar svaiga gaisa pieplūdi un „izstrādātā” gaisa izvadīšanu no telpas.

Šeit netiks aplūkots sistēmas augsto tehnoloģiju variants, bet gan pievērsīšos pirts ventilācijas jautājumam kā īpašnieks, kurš nevēlas īpaši tērēties, bet rezultāts ir nepieciešams.