VENTILĀCIJAS LŪKU IZVIETOJUMS UN GAISA PLŪSMAS REGULĒŠANA
Pienākošā
gaisa ventilācijas lūka vai pievads jāizvieto krāsns tuvumā, pēc iespējas tuvāk
grīdai. Visefektīgākais variants, ja gaisa pieplūdes atvere atrodas grīdā zem
pirts krāsns un caur to tiek pievadīts āra gaiss pa ventilācijas cauruli DN100
(ø100mm), dabīgās ventilācijas gadījumā DN125 (ø125mm). Tādējādi svaigais gaiss
pērtuvē pieplūdīs no āra, bet atsevišķos gadījumos no pirts priekštelpas, kas
nebūt nav labākais risinājums, no kura ieteicams izvairīties, jo pirts ēka ir
vienots veselums, tādēļ nevaram no vienas telpas gaisu paņemt, lai otrā
iepildītu. Pirts ēkas telpu ventilācijas sistēma jārisina kompleksi vai katru
telpu atsevišķi, ņemot svaigo gaisu no āra un lieko izvadot ārpus ēkas.
Kurinot krāsni, pienākošās un aizejošās ventilācijas apakšējām lūkām jābūt atvērtām, tad pērtuve uzsils efektīvi un vienmērīgi.
Augšējo
aizejošās ventilācijas lūku atveram pēršanās laikā, lai regulētu mikroklimatu
pērtuvē. Pēc pēršanās atstājam atvērtas visas lūkas, lai pērtuve izvēdinātos.
Ventilācijai
īpašu vērību jāpievērš komfortablās un moderni aprīkotās pirtīs ar biezām
sienām, jo svaiga gaisa nepietiekamības gadījumā būs apgrūtināta elpošana un
radīsies noguruma sajūta un diskomforts.
Ventilācija
nodrošināšana vienmērīgu gaisa plūsmu sajaukšanos pērtuves telpā. Aukstais
gaiss ieplūst apkures ierīces apakšējā zonā, plūstot caur krāsni vai telpas
daļu ap krāsni, tas sasilst un ceļas uz augšu pie griestiem. Vienotas ventilācijas
sistēmas gaisa izejas atveri ierīko pa diagonāli no krāsns pretējā telpas stūrī.
Atveres kā minimums ir divas, viena pie grīdas, otra pie griestiem. Labākajā
risinājumā ieteicamas trīs lūkas – vēl viena pa vidu šim abām, kuras atvērums
atrodas zem augšējās lāvas. Visu lūku atvērumiem jābūt regulējamiem – pēc
vajadzības atveramiem un noslēdzamiem.
Abas
(vai visas trīs) atveres savstarpēji savieno un kopējā eja tiek novadīta pamatventilācijas
sistēmā vai ventilācijas šahtā ar izeju virs jumta. Šādi ierīkota ventilācija
paātrinās pērtuves telpas sasilšanu. Ja netiek ierīkota ventilācija,
sakarsētais gaiss koncentrēsies ap krāsni un pērtuves telpas sasilšana būs
daudz ilgāka, jo nevienmērīgāk notiks gaisa plūsmu cirkulācija.
Ja
telpā ir uzstādīta automātiskā elektriskās apsildīšanas kontroles iekārta,
nepilnvērtīgas gaisa apmaiņas rezultātā var novērot, ka ierīce atslēdzas
priekšlaicīgi, jo gaiss, kas sakrājies ap krāsni ir pietiekoši sasilis, bet uz
lāvām un tuvāk griestiem nepieciešamā gaisa temperatūra vēl nav sasniegta. Ja
nenotiks gaisa plūsmas cirkulācija, tad pērtuvē pie griestiem būs par karstu,
bet pie grīdas sals kājas.
Ventilācija
ne mazāk svarīga funkcija ir svaiga, ar skābekli bagāta gaisa pieplūdes
nodrošināšana pērtuves telpā. Īpaši svarīgi ja lieto elektriskās sildīšanas
ierīces, kuras nav ieteicamas, jo silšanas procesā neitralizē skābekli.
Pērtuves telpas gaisā, pakāpeniski mazinās skābekļa daudzums un tiek
apgrūtināta elpošana.
Pēc pēršanās, atver ventilācijas aizbīdņus un logu
pilnībā, kā arī dūmvada noslēgu. Ziemā telpas vēdināšanai var veltīt ap divām
stundām, vasarā parasti ventilācijas atveres tur atvērtas visu laiku, līdz
nākošajai krāsns kurināšana reizei.