VENTILĀCIJA - INŽENIERSISTĒMA

Definīcijas un izmantotie termini

Ventilācija ir inženiersistēma, kas tiek izmantota pastāvīgas gaisa apmaiņas veikšanai telpās. Ar ventilācijas palīdzību piesārņoto vai pārkarsēto gaisu izvada no telpas un apmaiņā padod tīro vai atdzesēto gaisu. Bez ventilācijas nav iespējams nodot ekspluatācijā dzīvojamos namus, sabiedriskas ēkas un koplietošanas telpas.

Telpu ventilācija – tas ir mēru komplekss, kas pielietojami, lai nodrošinātu telpu ar pietiekamu svaiga gaisa daudzumu. Prasības attiecībā uz ventilāciju ierakstītas celtniecības normās un noteikumos, kas nosaka pieņemamo temperatūru, mitrumu, tīrību, kā arī gaisa daudzumu uz vienu cilvēku.

Latvijas būvnormatīvs LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

Ko dod ventilācijas sistēma?

Pirmkārt, tā garantē gaisa kvalitāti, kas nav vienkārši izmērāms lielums, taču ļoti būtisks cilvēku veselībai.

Otrkārt, ar ventilācijas sistēmas palīdzību tiek nodrošināta ēkas ilgtspēja.

Būvnormatīvā lietotie termini, kas attiecas uz gaisa apmaiņu:

-  Ventilācija — gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti;

-  Vēdināšana — periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. (1)

Projekta izstrādē un būvniecībā pielietojamie aktuālie normatīvi un standarti, kas nosaka ventilācijas sistēmu izbūvi:

Nav komentāru

Komentēt