PIRTS VENTILĀCIJAS SISTĒMA – VISPĀRĒJIE UN ĪPAŠIE PRINCIPI

Parasti ventilācijas sistēma pirts kompleksos paredzēta diviem galvenajiem darbības mērķiem, kā tagad moderni saka - divi vienā:

-  pērtuves izmantošanas laikā - piegādā svaigu gaisu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pēršanās procesu;

-  pēc tā - ātru un kvalitatīvu visu pirts telpu ventilāciju un žāvēšanu, kas ievērojami palielina koka detaļu un konstrukciju, kā arī pirts ēkas ekspluatācijas laiku kopumā.

Tieši tādēļ, uzstādot ventilācijas sistēmu, nepieciešams nodrošināt abas šīs funkcijas. Tas nav tik grūti, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.

Tātad, kādiem galvenajiem principiem jābūt īstenotiem pērtuvē pēršanās laikā? To nav sevišķi daudz:

-  ienākošais svaigais gaiss nedrīkst izjaukt pērtuves temperatūras režīmu;

-  dažādas temperatūras gaiss pērtuves telpā noslāņojas – pie grīdas ir aukstākais, uz zemākās lāvas - komfortabls, un uz augšējās lāvas tuvāk pie griestiem – karstākais;

-  pa ventilācijas šahtām aizejošais gaiss ir ar mazāko skābekļa un lielāko oglekļa dioksīda koncentrāciju.

Pareiza ventilācijas sistēmas pirtī ļauj mums realizēt visus minētos principus, tātad uzturēt nepieciešamo mikroklimatu pērtuvē.

Kā tas tiek paveikts? Gluži vienkārši:

-  svaigais gaiss telpā ieplūst pa ventilācijas kanālu tieši zem krāsns, lai gaiss izplatoties telpā sasiltu līdz nepieciešamajai temperatūrai;

-  ventilācijas kanālu atveres izplūstošajam gaisam izvietotas no krāsns pretējā sienā, bet labākais risinājums ja tie izbūvēti telpā pa diagonāli attiecībā pret krāsni, tā nodrošinot vienmērīgu sasilušā gaisa izplatīšanos visā pērtuvē;

-  galvenā gaisa nosūce atrodas tuvāk griestiem, ar kuras palīdzību varam veiksmīgi regulēt mikroklimatu pērtuvē pēršanās laikā to atverot un aizverot pēc nepieciešamības;

-  ieteicama papildus atvere, kura atvērta pēršanās laikā – 1-1,2 metri no telpas grīdas (starp griestiem un grīdu telpas vidū), kas ļauj pilnā apmērā saglabāt tvaiku tuvāk griestiem „tvaika kabatā”;

-  vēl viena papildus atvere atrodas pie pašas pērtuves telpas grīdas, kura tiek atvērta pirts kurināšanas laikā, kad pārējās nosūces aizvērtas, tādā veidā nodrošinot sasilušā gaisa cirkulāciju tādā režīmā un amplitūdā, ka iespējams sasildīt pat grīdas virsmu, kas citā veidā bez apsildāmo grīdu ierīkošanas nav realizējams.

Kad visi šie nosacījumi izpildīti, pirts procedūras sniegs tieši to efektu, kurām tās ir paredzētas. Pamatīga telpas ventilācija pērtuvē ar strauju izžāvēšanu, kas ir ļoti svarīgi koka daļām, ļaus izvairīties no nevajadzīgām problēmām, ko var radīt pelējuma sēnītes parādīšanās.

Sen izplatījies mīts, ka jāatstāj sprauga gaisa pieplūdei zem pērtuves durvīm. Tas ir lieki, jo pareizi izveidotai ventilācijas sistēmai papildus nekontrolējamā gaisa padeve nav nepieciešama. Šobrīd visbiežāk pirtīs uzstādāmās rūdītā stikla durvis nav pakļautas mitruma ietekmes deformācijām, tādēļ tās iespējams uzstādīt samērā blīvi noslēdzošas, tātad nerada lieku gaisa cirkulāciju pērtuvē.

Daļēji notiek gaisa apmaiņa, kad durvis tiek atvērtas, tad notiek tā sauktā „zalves” vēdināšana, kura var tikt realizēta nepieciešamības gadījumā, veicot īpašas kontrastprocedūras, ja pērtuves telpā ir logs, kas arī ir būtisks nosacījums kvalitatīvai pirts izmantošanai un pozitīvu emociju iegūšanai.

Nav komentāru

Komentēt