KĀ IERĪKOT LABU VENTILĀCIJU?

Ieejošo aukstā gaisa ventilācijas atveri ierīko nedaudz zemāk par krāsni, izejošo – pretējā sienā pie griestiem. Ja krāsns kurtuve atrodas pašā pērtuvē, tad noteikti jāparedz degšanas procesam pietiekoša atsevišķa gaisa pieplūde, jo pretējā gadījumā kurināšanas process “apēdīs” telpā esošo skābekli ātrāk kā jūs pagūsiet to uzņemt savās plaušās un tad pēršanās nesniegs baudījumu, bet vienīgais guvums būs nespēks un galvassāpes.

Pamatvērtības, kas jāievēro, lai uzbūvējot pirti, tajā ikviens justos lieliski

1. Ventilācija sākas ar krāsni
2. Gaisa pieplūde
3. Gaisa aizplūšana
4. Apkures un ventilācijas sistēmu mijiedarbība
5. Par skursteni

Uzsākot pirts būvniecību, ļoti svarīgi ir rūpīgi izpētīt ventilāciju, uzstādīt un aprīkot to pareizi. Ventilācija pirtī - svarīgs aspekts, ne tikai saistībā ar ekspluatācijas komfortu, bet arī attiecībā uz celtnes izturību un ilglaicību.

Modernās tehnoloģijas sniedz milzīgas iespējas un ventilācijas iekārtu daudzveidību. Šodien ar speciālām iekārtām ir iespējams regulēt temperatūru un gaisa mitrumu, kas nodrošina svaigu gaisu pat uzsildot to. Tomēr mūsdienu ventilācijas iekārtas ir ļoti dārgas.

Ja iespējas aprīkot pirti ar jaunākajām tehnoloģijām nav, tad jūs varat izvēlēties tradicionālās un pārbaudītās metodes, rezultāts nebūs sliktāks, bet lētāks, noteikti.

Ventilācija sākas ar krāsni

Krāsns ir gaisa plūsmas turbīna un ventilācijas sistēmas būtiska sastāvdaļa. Ventilācijas kanāls ir tikai gaisa plūsmas gultne, kurā straumi vada un regulē krāsns:

-  Krāsns kurtuvē degšanas process patērē ļoti daudz skābekļa, radot iespaidīgu vilkmi, kas ietekmē gaisa plūsmu telpā un visā ēkā. Nepietiekošas svaigā gaisa pieplūdes no ārienes gadījumā, pilnībā apstājas gaisa plūsma ventilācijas sistēmā, jo kurtuves jauda „apēd” resursus, paņemot pirmkārt degšanai nepieciešamo un tas nav maz;

-  Krāsns sakarstot rada siltā gaisa plūsmu, kura ietekmē visu gaisa cirkulācijas norisi pērtuvē un visā pirts ēkā.

Degšanas procesam nepieciešamā gaisa patēriņš apkures ierīcē nedrīkst būtiski ietekmēt ventilācijas sistēmu darbību. Ja apkures ierīce patērē daudz gaisa, tās padevi projektē atsevišķi. 

Gaisa plūsma un gars ir atkarīga tieši no krāsns. Lai saprastu, kā tas notiek, ir nepieciešams turpināt pētīt krāsni pirtī, kas ir neatņemama ventilācijas sistēmas sastāvdaļa.

Gara vieglums vai smagums tiek noteikts ar tvaika dispersiju, tas ir, ar gaisā esošo ūdens pilienu lielumu. Jo mazāki ūdens pilieni, jo vieglāk elpot. Tvaiks, kas sastāv no lielām ūdens pilēm – smags tvaiks ir kaitīgs cilvēka veselībai un ir grūti izturams. Tāda tipa tvaiks rodas, piemēram, slēgtā virtuvē, kad ir aizmirsta tējkanna un ūdens no tās iztvaiko. Vārdu sakot, laba akmeņkrāsns dod iespēju iegūt tvaiku ar maksimālu dispersiju, tas ir, iegūt vieglo garu, kura sasniegšana ir pilnvērtīgas pirts priekšnosacījums. Par šīm pirts niansēm un arī akmeņu izvēli plašāk citā reizē.

Šoreiz, runājot par ventilāciju, aplūkosim pirti ar nepārtrauktas kurināšanas krāsni, kas ir plašāk izplatīta un vienkāršāk uzstādāma, bet gaisa plūsma un ventilācijas sistēmas pamatprincipi paliek nemainīgi.

Krāsns kurtuve parasti atrodas pērtuvē vai blakus telpā, kas ir ieteicamāks risinājums, kad kurināšana tiek veikta pa kurtuves tuneli. Tas ļauj pasargāt pērtuvi no koksnes atkritumiem un izvairīties no siltuma zudumiem, kas ir neizbēgami, jo ik reizi atveram pērtuves durvis, lai papildinātu malkas daudzumu kurtuvē. Ja kurtuve atrodas atpūtas telpā un krāsns durtiņas izgatavotas no ugunsdrošā stikla, tad atpūšoties var relaksēti vērot liesmu spēli krāsnī, kas radīs papildus noskaņu.

Krāsns kurtuves tuneli nevajadzētu cieši apmūrēt, bet atstāt spraugu apmēram vienu centimetru tam visapkārt – tas nodrošinās papildus gaisa pieplūdi pērtuvē, tam uzsilstot un novērsīs nevajadzīgu mijiedarbību starp karstuma ietekmētiem dažādas izplešanās materiāliem. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka, saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, starp krāsni un degošu materiālu jābūt atkāpei. Ugunsdrošības atkāpe no dūmkanāla (dūmeņa) iekšējās virsmas līdz konstrukcijām 250 mm, līdz degtspējīgām 380 mm. (9)

Arī krāsns kurtuvei ir nepieciešams nodrošinātu gaisa pieplūdi, jo bez pietiekoša skābekļa daudzuma koksne nedegs un degšanas procesam nepieciešamais skābeklis tiks ņemts no telpas. Tas būtiski ietekmēs ventilācijas sistēmas darbību, jo kurtuves vilkme lielās temperatūras starpības rezultātā caur dūmeju ir ievērojami lielāka. Tas var padarīt ventilācijas sistēmas darbību lēnu un maz efektīgu vai arī atsevišķos gadījumos pārtraukt pilnībā.

Gaisa pieplūde

Gaisa pieplūdi krāsns kurtuvē realizē caur ventilācijas kanālu, kas tiek uzstādīts būvniecības gaitā zem telpas grīdas. Tas tiek izvadīts tieši pie kurtuves līdz ar metāla plāksni, kas pasargā grīdu no dzirkstelēm un no kurtuves izkritušajām oglēm.

Kurtuves gaisa pieplūdes ventilācijas kanāla šķērsgriezums ir par 20% lielāks par skursteņa dūmejas šķērsgriezumu. Optimālais svaigā gaisa padeves izmērs krāsnij ir no 300 līdz 400 cm².

Gaisam noteikti jānāk no ārpuses, nevis no ēkas zemgrīdas telpas, lai izvairītos no nepatīkamas smakas. Āra gaiss vienmēr ir bagātāks ar skābekli, tādēļ nodrošinās pilnvērtīgu degšanas procesu.

Ventilācijas kanāli var būt uzstādīti ne tikai zem, bet arī virs grīdas un tos var izvadīt ārpus telpām arī gar sienu. Tomēr, neatkarīgi no tā, kādu kanāla novietojumu izvēlamies, to nepieciešams aprīkot ar dekoratīvu aizsargrežģi un aizbīdni telpās un izturīgu kukaiņu sietu no ārpuses.

Pievērsiet uzmanību tam, ka var samazināties gaisa pieplūdes virsma, kad aizsargrestītes pieput, piemēram, plastmasas restītēm pieputot no 30 līdz 50% no gaisa pieplūdes virsmas var tikt aizsprostota.

Ja krāsns kurtuve atrodas pērtuves telpā, tad nepieciešami divi gaisa pieplūdes kanāli: uz kurtuvi plūstošam gaisam viens, bet  otrs – ventilācijas sistēmai nepieciešamais. Šajā gadījumā arī noteikti jāievēro pieplūstošā gaisa kanālu nepieciešamie šķērsgriezumi. Savlaicīgi paredzot, šos ventilācijas kanālus var izveidot mūrējot no ķieģeļiem tā pat kā dūmejas skurstenī. Šos kanālus pirms krāsns uzstādīšanas iespējams izbūvēt grīdas līmenī vai veidojot paaugstinājumu krāsnij.

Kad ventilācijas kanāli izbūvēti tiem paredzētajās vietās, atliek uzstādīt aizvarus plūsmas regulēšanai un pēc tam varam arī pirts krāsni mūrēt vai jau gatavu uzstādīt tai paredzētajā vietā.

Gaisa aizplūšana

Pēc tam, kad uzstādīta gaisa pieplūde, jānodrošina gaisa izvadīšana no telpām. Vislabākais variants ir uzstādīt ventilācijas sistēmas gaisa nosūces kanālu telpā pa diagonāli attiecībā pret pieplūdi, tātad arī attiecībā pret pirts krāsni. Ļoti svarīgi ir pareizi uzstādīt ventilācijas kanālus. Gaisa ieplūde šajā gadījumā būs no apakšas. Ventilāciju var izvadīt caur sienu pie griestiem un uz āru. Labākais variants ir, ja ventilācijai ir izbūvēti speciāli kanāli skurstenī paralēli dūmejām, kurās iespējams nodrošināt atbilstošu vilkmi, kas nodrošina ventilācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību.

Atšķirībā no ventilācijas ejām caur sienu, ventilācija, kas izbūvēta ar izeju uz jumtu, nodrošina, ka šajā gadījumā kondensāts nenotecēs pa sienu.

Ventilācijas kanālu izmēri.

Plānojot ventilācijas kanālu šķērsgriezumu jāņem vērā telpas kubatūra un nepieciešamā gaisa apmaiņas intensitāte vajadzīgā mikroklimata un pietiekama skābekļa daudzuma nodrošināšanai pērtuvē.

Dabiskās ventilācijas kanāla izmērs parasti ir no 125 cm² + papildus 10%: ~(⧄ 11,5 x 11,5 cm vai caurule Ø 12,5 cm).

Piespiedu ventilācijas gadījumā kanālu izmēri var būt nedaudz mazāki, bet atbilstoši aprēķiniem, ventilatoru jaudai un to izmēriem (~Ø 100mm).

Par krāsns pieplūdes kanālu šķērsgriezuma izmēriem minēju jau iepriekš.

Apkures un ventilācijas sistēmu mijiedarbība

Pa pieplūdes ventilācijas kanālu zem krāsns telpā vienmērīgā plūsmā iekļūst aukstais gaiss, kas plūstot caur pirts krāsns akmeņu krāvumu uzsilst un tālāk piepilda pērtuvi. Tādā veidā tiek nodrošināta pērtuves telpas ventilācija un vienmērīga gaisa plūsmas uzsildīšana.

Ja ir paredzētas un izbūvētas ventilācijas šahtas no pērtuves, kuras nodrošina siltā gaisa nokļūšanu arī citās telpās, tad krāsns kurināšanas laikā tās varam atvērt, lai nodrošinātu siltuma plūsmu blakus telpās. Šāda risinājuma gadījumā jāparedz arī gaisa noplūdes ejas telpās, uz kurām pievadīsim siltumu, lai nodrošinātu siltuma apmaiņu un gaisa cirkulāciju.

Vēlreiz atzīmēšu, ka kurtuves vilkme ir jaudīga padarīšana, kura atņems ventilācijas sistēmai svaigo gaisu pie pirmās izdevības pat ja tā atradīsies blakus telpā, tādēļ atgādināšu, ka komplicētu telpu ventilācijas risinājumu gadījumā noteikti aiciniet talkā speciālistus, jo arī uzvalka pašūšanu un zobu labošanu taču neuzņemsimies pašrocīgi.

Par skursteni

Praksē daudzi būvētāji atstāj neizolētu metāla skursteņa posmu pērtuves telpā, iegūstot papildus sildvirsmu telpas gaisa uzkarsēšanai. Pati par sevi atklāta metāla caurule izstaros „skarbu” karstumu un būtisks mīnuss šādam „sildķermenim” ir tas, ka uzmetot garu, uz sakarsētā metāla nokļuvušie ūdens pilieni ļoti strauji iztvaiko, radot nepatīkamu aromātu un veidojot „smago gaisu”, kas bieži ir par iemeslu galvassāpēm pēc pirts apmeklējuma.

Daudzi, cīnās ar to, uzstādot izolētas sendvič tipa caurules, tādējādi neefektīvi izmantojot šo siltumu un veicinot metāla caurules ātru nolietošanos kondensāta un aktīvu skābju veidošanās dēļ metāla dūmejas iekšpusē.

Protams, nedrīkst atstāt atklātu uzkarsētu metāla cauruli. Tomēr metāla skursteņa "iepakošana" arī nav vēlama. Vislabāk ap metāla cauruli veidot ķieģeļu apvalku, atstājot gaisa spraugas, caur kurām siltais gaiss nokļūs telpā, radot papildus siltumu, bet, tajā pašā laikā nodrošinot ūdens pilienu nenokļūšanu tieši uz nokaitētā metāla.

Nav komentāru

Komentēt