Malka pirtij

Malka kā kurināmā veids ir populārākais un ekoloģiski nekaitīgākais līdz pat šai dienai. Pirtī izmantots kopš seniem laikiem, arī mūsdienās nav zaudējis aktualitāti. Lai arī vietā ir nākušas modernas apkures sistēmas, kurināmā veids bieži vien palicis tas pats senais.

Malka mēdz būt dažāda, ar savu raksturu, tāpat kā cilvēki. Lielākoties malkai izmanto lapu koks, bet var izmantot arī skujkokus – priedi un egli.

Malkas siltumatdeve ir atkarīga no koka sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Sausa kvalitatīva malka izdala mazāk darvas, uztur augstāku temperatūru degšanas laikā, tātad atdod vairāk siltuma un līdz ar to ir daudz ekonomiskāka kurināšanas procesā.

Lai gan vislabāk deg sausa malka, ir jāatceras - ja malka būs pārāk sausa, tad ātri izdegs. Tāpēc ideālā variantā malkai jāsatur aptuveni 20-25% mitruma. Ja tā ir mitrāka tā ir grūti aizdedzināma un slikti atdod siltumu, kā arī dūmvadā veido kondensātu.

Salīdzinājumam: 1 kg sausas malkas izdala aptuveni 5 kcal siltuma, bet tikpat daudz malkas ar 60% mitrumu izdala tikai 1,5 kcal siltuma, tātad, lai uzturētu tādu pašu siltumu vajadzēs 3 reizes vairāk malkas. Jāatceras, ka dažādu sugu koku masa daudz neatšķiras, bet izdalītais siltuma daudzums gan. Par kvalitatīvākajām uzskata ozolu, osi, bērzu, apsi, priedi.

Īsi par dažādas malkas īpašībām

Alkšņa malka

Sausa alkšņa malka satur maz sveķainu vielu, tādēļ degšanas procesā tā nedūmo un nerada  sodrējus. Alkšņa malka deg ar karstu liesmu un gandrīz nedūmo. Pirtij, kuru kurina ar alkšņa malku, piemīt pret saaukstēšanās īpašības, bet sausa pirts, kuru kurina ar alkšņa malku, padarīs jūs možu un enerģisku. Alkšņa malka ātri izžūst un ilgi saglabā savu īpatnējo smaržu. Tai piemīt liela siltumatdeve. Piemērota ilgstošai uzglabāšanai – alkšņa malka nezaudē savu aromātu un īpašības.

Bērza malka

Visizplatītākā ir bērza malka. Tā viegli iedegas, deg ar ilgu vienmērīgu liesmu. Karstums no krāsns, kuru kurina ar bērza malku, dezinficē pirti, piepildot to ar vieglu smaržīgu aromātu. Taču bērza malka pēc divu gadu uzglabāšanas zaudē smaržu. Turklāt, ja nepareizi pievada krāsnij gaisu, malka deg dūmojot, kopā ar dūmiem iztvaiko arī darva, bērza sveķi. Bērza malkai raksturīga vienmērīga, ilgstoša degšana un augsta siltumatdeve. Cilvēkiem,elpošanas ceļu problēmu gadījumā, ieteicams ar bērza malku kurināt pirti – degšanas procesā tā dezinficē gaisu, piepildot telpu ar patīkamu aromātu. Darva nosēžas uz dūmvada sieniņām, bet dažreiz arī notek uz leju un ātri atdziest. Liels daudzums darvas uz dūmvada sienām ir ugunsbīstams.

Oša malka

Degšanas laikā oša malka izdala jūtamu siltumu arī tad, ja tā tiek dedzināta slapja. Šīs sugas koksnes šķiedrā saskatāmi nelieli kanāliņi – pateicoties tiem, oša malka ātri žūst. Raksturīga liela siltumatdeve. Šīs sugas koksne mazāk cieš no kaitēkļiem un sēnīšu slimībām.

Ozola malka

Tai jābūt vidēja vecuma, sausai, stingrai un nesatrunējušai. Satrunējusi malka nedod karstumu, tā tikai dūmo. Jauns koks sadegot nedod vajadzīgo karstumu un pirti piepilda ar kokogļu smaku. Veca koka koksne jau ir nedaudz sadalījusies, satrunējusi, un, to sadedzinot, būs daudz pelnu un nebūs vajadzīgais karstums. No Latvijā izplatītākajām koksnēm ozolam ir vislielākā siltumatdeve. Ar ozolkoka pagalēm nedrīkst piebāzt pilnu krāsni, jo tas draud ar pārkurināšanu.

Apses malka

Apses malku ir diezgan grūti iekurināt. Ja apses malku pievieno jau iekurinātai krāsnij, tā deg ar pietiekami karstu liesmu un ilgi saglabā karstumu. Apses malkai sadegot, tās dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem. 

Liepas malka

Liepas malku ir grūti aizdedzināt, tā deg lēni, bet karstums pēc tam ir ilgs un noturīgs. Liepas malku nav ieteicams glabāt ilgāk par diviem gadiem. Liepas malku jau no seniem laikiem izmantoja īpašos gadījumos: ar šo malku kurināja pirtis kareivjiem, kuri bija guvuši ievainojumus cīņās, kā arī, lai dziedētu ādas un elpošanas ceļu vainas.

Skuju koku malka

No skuju koku sugām izplatītākā ir egles un priedes malka. Priede deg karstāk nekā egle, jo tā satur vairāk sveķu. Jāatceras, ka, sveķainajai malkai degot, strauji paaugstinās temperatūra un plīst sveķainās žākles – mazi dobumi šķiedrā, kur uzkrājušies sveķi. Dzirdami raksturīgie sprakšķi, un dzirksteles lido uz visām pusēm. Tajā skaitā arī pa atvērtajām krāsns durtiņām. Kad jūs pieliekat malku vai rušiniet ar krāsns kruķi, ieteicams uzlikt brilles, lai aizsargātu acis. Kad krāsns durtiņas esat aizvēris, paskatieties uzmanīgi uz grīdu pie krāsns, vai kaut kur nav nokritušas degošas dzirksteles. 

Malka nemaz nav tik vienkārša lieta!