Šis prieks mājās ir ļoti lietderīgs un vajadzīgs. Tomēr, lai tas tiešām būtu prieks, pirts jāizbūvē un jāekspluatē pārdomāti. Jāatceras, ka tā ir iekārta, kas pakļauta īpaši agresīvai ietekmei — karstumam, atdzišanas cikliem, mitrumam, jā — arī netīrajām vielām, kas izdalās svīšanas procesā.

Kas būtu jāatceras, gan pirti būvējot, gan to tālākajā ekspluatācijas gaitā lietojot, lai tā mums kalpotu ilgi un tiešām dotu prieku un veselību, — tāda ir šā raksta tēma. Nepareizi būvēta sauna un tās nepareiza izmantošana var radīt situāciju, ka pirts konstrukcijas pūst, tās izskatu sabojā pelējuma sēnītes, beigu beigās jāplēš nost viss apšuvums un lāvas.

Ne vienmēr dabas dotās rokas un galva ir pazīme, ka var visu

Viens no galvenajiem problēmu cēloņiem ir tas, ka pie pirts izbūves ķeras nespeciālists. Arī elektrību ievilkt labāk uzticēt nevis zobārstam, bet elektriķim. Ne vienmēr dabas dotās rokas un galva ir pazīme, ka pats var paveikt visu. Arī profesionālam būvniekam ne vienmēr ir priekšstats, kā pirts jābūvē. Sadzīvē liela daļa nelaimju sākas ar vārdiem – “skaties kā es māku”  vai  “paturi manu aliņu”, tad pirts būvniecības sakarā tās ir frāzes – “…, bet manam draugam tā ir!”  vai  “man viens meistars teica.”

Pats vienkāršākais — sameklēt kaut vai tos pašus boļševiku laika GOST, neviens vēl neko jaunāku nav izdomājis, un pamatbūtībā nekas nav mainījies. Joprojām tiek izmantoti 1963. gada standarti, ir klāt nākušas Eiropas Savienības prasības (tās gan attiecībā pret konstrukcijām ir pat «bargākas» — tikai, vai tas ir ceļš uz jūsu pirts ilgmūžību?). Tās ir prasības ventilācijai, grīdas konstrukcijai, ugunsdrošībai, un, ja tās ievēro, pirti izbūvējot, respektējot standartus, pirts funkcionēs gadiem ilgi. Jāņem vērā, ka pirts ir visnotaļ agresīva vide, tādēļ sīkumu nav.

Būtiski ir, kādās telpās pirts tiek izbūvēta. Ja šī telpa ir ar palielinātu mitrumu, tātad jādomā par papildu hidroizolāciju un papildu ventilāciju starp esošo konstrukciju un sienām. Koks ir koks — var būvēt ar normālu, pareizi žāvētu koku, kas pēc žāvēšanas vēl apstrādāts ar speciāliem līdzekļiem, bet arī tas neizturēs nepareizu ekspluatācijas režīmu. Ja ir normāla tvaika izolācija un, pats svarīgākais - ventilācija, nekāds pelējums un pūšana nesāksies.

Diemžēl prakse rāda, ka par to netiek domāts. Pirtis mēdz izbūvēt pagrabos, kur sienas vienmēr ir mitras, tajās jau ir sēnīte, un pēc pusgada tā jau pārgājusi uz pirts konstrukcijām. Ko var gribēt no regulāri appludināta pagraba. Par mitrumu jādomā arī būvniecības laikā, ja turpinās betonēšanas darbi, koksne šo paaugstināto mitrumu uzsūks, un konstrukcijām tas būs beigu sākums. Kokmateriāls paaugstinātajā mitrumā piebriest, un, kad sāk atkal žūt, rodas neatgriezeniski procesi.

Tādēļ praksē pieņemts, ka tiek sagatavots darbu veikšanas plāns, kurā paredz, kādi darbi kādā secībā tiks veikti un kādas prasības jāievēro. Piemēram, neviens būvniecības speciālists mitros darbus nerekomendēs veikt ziemā. Bet dzīvē jau notiek dīvainas lietas.

Būtu jāņem vērā, ka kokmateriāls jāiestrādā pēdējais. Nevar to iebūvēt un vēl pēc tam veikt kādus betona darbus, kā arī veikt kādus apdares, slīpēšanas darbus nozīmē, ka koks uzsūks visus netīrumus un putekļus.

Ar mitrumu ir jārēķinās

Zinot pirts specifiku, jāņem vērā šīs normatīvu prasības un pieredze, jo speciālu normatīvu vai apkopotas informācijas tieši par pirtīm nemaz nav, tā attiecas vien uz telpām ar paaugstinātu mitrumu un ar tā iedarbību ir jārēķinās. Pirtī visu vē pastiprina ievērojamās temperatūras un gaisa mitruma svārstības.

Siltumizolācijai izmantojamie materiāli var ciest no pagraba vai citu nepiemērotu telpu mitruma. Protams, ja novērš šos trūkumus, ar laiku mitrums no siltumizolācijas var izvēdināties, bet — ar laiku. Varbūt, lai mitrums sākotnējās paviršības dēļ nesabojātu visas konstrukcijas, vajadzēs mainīt visu, jo citādi pēc gada vai diviem pirts vienkārši būs izjukusi.

Ir daudzas pirtis, kurās ieejot jau pēc gada ekspluatācijas, «jābauda» pelējuma smaka. Tātad tā nav pareizi izbūvēta un nevedinās. Pirti bez logiem, arī pērtuvē, būvēt ir neprātīgi, jo izvēdināt citādi nav iespējams. Var, protams, uzstādīt pamatīgas, bet arī ekspluatācijā padārgas iekārtas, citādi no pelējuma un skābenās sakņu pagraba smakas izbēgt būs pagrūti.

Būvējot pirti, jāatceras par speciālu tvaika izolāciju, gaisa šķirkārtām starp materiāliem u.c.. Ja par to nav domāts, īpašnieks maksās dubulti. Ir viena būtiska lieta, par ko daudzi nemaz neiedomājas, — pēc pirtī iešanas, ja tā ir ar malku kurināma, tā vēlreiz jāizkurina un jāatver visi logi (vai jāiedarbina jaudīga ventilācijas sistēma) lai izžūst. Pēc pirts lietošanas to atstājot slapju, tā neizbēgami pelēs. Elektriskajām krāsnīm (Zviedrijā) ražotāji jau par to ir padomājuši, un krāsns programmā jau paredzēts, ka pēc darbības cikla beigām pirts tiek izžāvēta automātiski. Es gan elektrisku par pilnvērtīgu pirti neuzskatu, bet var arī tā. Būvējot pirti, jāraugās arī par pareizu ūdens noteci, lai tas nekrātos zem lāvas.

Pirts būvnieku Latvijā ir par maz

Diemžēl Latvijā patlaban ir tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas firmas, kuras patiešām specializējas pirts izbūvē. Nemetot akmeni nevienas cienījamas būvfirmas dārziņā, pirts būves speciālisti tomēr ar smagu sirdi spiesti secināt, ka parasto būvfirmu izpildījumā pirts ir tā starp citu — arhitekts kādā stūrī to iezīmējis, nu, tad tur arī kaut kas būs. Šīs nedaudzās firmas zina ne tikai teoriju, bet arī praksi — kur kāda konstrukcija jāpastiprina, kur varbūt var to nedarīt. Ir žēl, ja pasūtītājs ekonomē 20–30% no tāmes (darba izdevumi visiem principā ir vienādi), tātad šāda ekonomija neizbēgami ir iespējama tikai uz konstrukciju, materiālu kvalitātes rēķina, un rezultātā ar visu ekonomiju viss ir izbūvēts nepareizi. Un pēc gada viss jāpārbūvē. Kokmateriāli nav otrreiz atjaunojami — tie savienoti ar spundēm, naglām, skavām. Tādēļ jāsaprot, ka kokmateriālu nevarēs noņemt, vienkārši notīrīt un izžāvēt, tas ir izmetams. Tātad arī šajā variantā ir vērts padomāt par cerētās ekonomijas īstajām izmaksām, jo matemātika ir vienkārša: 100% sākotnēji plānotā –30% «ieekonomētā» +100% jaunas pirts būvniecībai = 170% (te vēl nav ierēķināti izdevumi sagandētās pirts nojaukšanai), tātad dubultoti.

Uzmanieties no pārdošanai celtām mājām

Nekādā gadījumā nevēlos celt neslavu būvuzņēmējiem, kas nodarbojas ar pārdošanai būvēto māju biznesu, tomēr jābūt reālistiem, topošais saimnieks tur ar savu būvuzraugu klāt nav bijis, un kaut kur varbūt ir “kaķis maisā”. Ja pat dušas kabīne ir ar savām ekspluatācijas prasībām, kas lietotājam atklājas tikai ekspluatācijas gaitā, tad pārdošanai celtās mājās pirts bieži vien ir iebūvēta tikai kā arguments šīs mājas labiekārtotībai. Un kā jau atzīmēju, ka pirts būves speciālistu ir gauži maz, tad tāds šādas pārdodamās mājas būvniecībā noteikti netiek pieaicināts.

Problēma ir arī speciālistu trūkums. Tās nedaudzās firmas, kas specializējas (nevis tikai izplata kā piegādātājas) pirts būvniecībā, sūdzas, ka nav speciālistu.

Tādēļ arī profesionālu būvfirmu darbā var gadīties brāķis, ne aiz ļauna prāta, bet gan aiz nezināšanas un informācijas trūkuma, ka ir šī nezināšana. Viena firma piegādā pirts koka konstrukcijas, guļbūvi vai ko citu, cits uzņēmējs piedāvās dažādas pirts krāsnis, aprīkojumu, bet kas to visu saliks vienotā sistēmā? Inženierkomunikācijas, ventilācija, lūk kas visbiežāk paliek aiz borta – sistēmas nav un tādēļ tā nedarbojas.

Jāatceras, ka koks ir koks un to nevar likt, kur pagadās. Daudzās pirtīs ūdens notece ir izvadīta aplami, tādēļ jārēķinās, ka piesmaka būs, mitrums būs, būs arī pelējuma sēnīte. Lētāk ir pieaicināt speciālistu, lai no tā visa izvairītos.

Izvēle pašu ziņā

Varbūt pirts jautājums nav tik svarīgs situācijā, ja tā ir tikai prezentācijas sastāvdaļa — lai ciemiņiem varētu pateikt: re, te ir mana pirts. Bet, ja to lieto bieži, kļūst svarīgi arī ekspluatācijas izdevumi, par ko noteikti domā tie īpašnieki, kas nodarbojas arī ar viesu māju biznesu. Ir jau minētie Eiropas Savienības noteikumi gan higiēnai, gan drošībai. Tos noteikti vajag izstudēt. Nekādā gadījumā nav jākaunas savam būvētājam pieiet klāt un pajautāt: bet man plānā ir tā, kādēļ tad dari citādi? Speciālisti pat uzsver: vērsieties pie mums pēc padoma, mēs pat naudu par to neprasām. Tad jājautā: cik tad tālu pie mums aizgājusi «kaktu» būvniecība, ka profesionāļi vairs ar pieļauto kļūdu labošanu netiek galā?

Bet atgriezīsimies pie konkrētām pirts lietām. Diemžēl arī būvuzraugi, pat visprofesionālākie, samērā maz orientējas tieši pirts specifikā, konstrukciju stiprību šis eksperts novērtēs kā labu esam, bet neviens stundu nesēdēs jaunizbūvētajā pirtī, lai pārbaudītu ventilācijas darbību utt. Nopirkta un iemontēta perfekta pirts konstrukcija, bet pēc tam tā jādemontē. Pašlaik cilvēki maksā naudu par to, ko vēlas saņemt, bet pietrūkst informācijas, ko tad ir iespējams saņemt, ja pirti izbūvē pēc zinoša pirts būves speciālista priekšrakstiem.

Svarīga arī kurināšana un gaisa pieplūde

Kurināšanā svarīgi arī, ar ko jūs kurināt. Labu pirti ar slapjiem alkšņiem nepiekurināt. Labuma vietā būs tikai kvēpi.

Jābūt nodrošinātai svaiga gaisa pieplūdei un «smagā» (izelpotā) gaisa aizplūdei. Ir par maz, ja gaisa nomaiņa notiek tikai brīdī, kad atveram durvis, ieejot un izejot no saunas. Par maz pievēršam uzmanību ventilācijai, svaigā gaisa pieplūdei telpām, kurtuvei …. .

Profesionāļi mēdz teikt NĒ

Pasūtītājs reizēm var nesaprast, ka pirts būves speciālists var viņam pateikt: šeit pirti nekādā ziņā nedrīkst būvēt. Profesionāļi pateiks: nē, te viss aizies postā. Un sevi cienošs speciālists pat pagriezīsies un aizies, ja viņam lūgs veikt neiespējamo. Var jau likt visnepiemērotākajās telpās vismodernākās konstrukcijas, bet pēc gada, kad tās ir sapuvušas, jāpierāda saimniekam, ka citāds rezultāts nebija paredzams. Tātad tomēr vispirms jāuzklausa speciālists. Vissmagākie klienti esot tie, kas uzskata, ka paši visu zina. Reiz kāda kundzīte man lūdza steidzamu konsultāciju, jo rītdien jau braukšot meistari. Vaicāta, vai tad meistari ir arī kādu pirti būvējuši – jā diviem kaimiņiem būvējuši. Tad jautāju, par komunikācijām, projektu, ventilāciju, …. meistariņi atkal uzbūvēs vēl vienu gāzes kameru ar kodēto nosaukumu – pirts. Tā nu bieži mēs būvējam, paši nezinot, ko, jo īsti jau nezinām, kādam jābūt tam, ko būvējam.

Pirts ir ļoti jutīga sistēma – ja kaut kas no kopuma nedarbojas, tad gaidītā efekta nebūs, tas būs nepietiekams, ja vien zinām, ko gaidīt. Auto tirgū – ir VAZ un ir Mercedes, atšķirības zināma – sajūtas braucot, bet tiem kas nav braukuši nemaz, var “iesmērēt” arī žigulīti par mersedesa cenu, ja trūkst pieredzes vai uzticamies Rumbulas darboņiem.

Būvēsim un baudīsim labu pirti!

Izmantots materiāls: Kārlis Satirs, žurnāls «Laimīgā Māja»